Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Amerikāņi ieņem Rīgu

Rīgā sāks filmēt Hallmark studijas TV filmu Mis Irēnas bērni Ir stāsti par varoņiem, ir stāsti par supervaroņiem, un ir stāsti par cilvēkiem, kuri noteiktās dzīves situācijās spēj izrādīt tādu varonību, ka neviens Zirnekļcilvēks vai Betmens īsti klāt nestāv. Viena no tādām personībām bija Irēna Sendlere, kura Otrajā pasaules karā, nepārtraukti riskējot ar dzīvību, no drošas nāves izglāba vairāk nekā 2500 bērnu.

Lai arī Sendleres kundzes vairs nav dzīvo vidū (viņa no šīs pasaules atvadījās 2008.gada maijā), viņas paveiktais ir atminēšanās vērts. Holivudas studija Hallmark Hall of Fame sākusi filmas Miss Irene"s Children uzņemšanu, tā sāksies Rīgā šonedēļ 13.novembrī un turpināsies līdz 22.decembrim. Filmas idejas autors ir Džefs Mosts, kurš kinoindustrijā darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu kā producents, rakstnieks, režisors un mūzikas producents. Iespējams, viņa pazīstamākie darbi ir filmu sērija The Crow (Krauklis) un pilnmetrāžas filma Speciālists ar Silvestru Stalloni un Šāronu Stounu galvenajās lomās. Filma Miss Irene"s Children tiek uzņemta pēc Annas Meškovskas grāmatas Holokausta bērnu māte. Irēnas Sendleres stāsts. Vēl pirms sākusies filmēšana, jau labu laiku Andrejsalā, vienā no nesen jaunu elpu atguvušajām ēkām valda pamatīga rosība — tur kņadu raisa vairāk nekā 100 filmas tapšanā nodarbināto cilvēku. Pie durvīm uzraksts "Ja es tev lūdzu ko izdarīt un kāds cits saka, ka tas nav vajadzīgs, — nāc un pasaki! Džefs Mosts". Durvis veras, parādās pats producents, kurš, viesmīlīgi smaidīdams, aicina mūs ienākt. Sarunas gaitā durvis vērsies vēl un vēl, par spīti strikti noteiktajam Busy!*Kā nolēmāt veidot filmu — Irēnas Sendleres dzīves­stāstu? Kad pirmo reizi izdzirdēju stāstu par Sendleri, tas mani saviļņoja. Man patīk stāstīt par varoņiem. Sendleres dzīvesstāsts bija tik pamatīgs, ka nolēmu — kādam ir jāveido filma par šo sievieti, par to, ko viņa izdarījusi. Ieguldīju laiku faktu pētīšanā, noskaidroju, vai kāds cits producents jau nav ķēries pie šīs tēmas. Izrādījās, ka nav gan. Tā ieguvu tiesības uz dzīvesstāsta izmantošanu biogrāfiskai filmai. Pats arī aizceļoju uz Poliju un pagājušogad tikos ar Sendleres kundzi — pavadīju laiku ar viņu, iepazinu tuvāk kā cilvēku un jutos pagodināts, ka viņa man uzticēja pavēstīt pasaulei savu dzīvesstāstu. Tas nav tikai vienas sievietes, tas ir daudzu sieviešu stāsts, un visas viņas ziedoja savu dzīvību citu labā. Irēna Sendlere bija nominēta Nobela Miera prēmijai, tiesa gan, togad to saņēma Als Gors. Tad izvēlējāties režisoru… Jā. Izrādījās, ka kompānijai Hallmark Hall of Fame ir interese ekranizēt šo stāstu. Jāpiebilst, šī ir kompānija, kas uzņēmusi visvairāk apbalvoto televīzijas filmu kopš 1952.gada, kad sāka savu darbību. Hallmark cilvēki mani iepazīstināja ar režisoru Džonu Kentu Harisonu, kurš mani uzreiz savaldzināja ar savām apbrīnojamajām zināšanām. Vēl pirms satiku režisoru, noskatījos četras vai piecas viņa filmas. Un sapratu, ka Harisons ir satriecošs filmu veidotājs, kurš spēj atklāt cilvēka dabu. Viņš prot uz ekrāna parādīt emocijas, neieslīgstot melodramatismā. Man bija skaidrs, ka tieši šis režisors spēs parādīt Irēnas Sendleres dzīvesstāstu bez liekas uzspēles, kas man ir svarīgi. Interesanti, ka arī Harisons jau bija dzirdējis par Irēnu Sendleri, un mēs abi vienlaikus bijām meklējuši veidu, kā pavēstīt pasaulei par šo sievieti.Vai tā ir pirmā biogrāfiskā filma, kuru veidojat? Jā, tā ir pirmā dokumentālā drāma. Līdz šim esmu veidojis dažādas filmas, taču pamatā visas tās ir vēstījušas par stipriem cilvēkiem — varoņiem. Ticu, ka katrā no mums snauž varonis, par kura eksistenci mēs pagaidām pat nenojaušam. Viņam ir tikai jādod iespēja, un mēs būsim gatavi ziedoties citu labā. Arī nākamā mana filma A Vatican Connection būs biogrāfisks stāsts, ļoti komplicēts, ar vēstījumu par katoļu baznīcu un mafiju, taču tā detaļas atklāt vēl nevēlos. Viens no jūsu pazīstamākajiem veikumiem ir filmu sērija Krauklis, kas veidota īpatnējā videoklipa estētikā. Vai arī topošā filma būs stilistiski līdzīga? Protams, ne. Piemēram, Kraukļa filmas tika uzņemtas pēc komiksu grāmatām — tur valdīja fantāzijas pasaule, kurā mirušie atgriežas. Šajā kontekstā varēju spēlēties ar realitāti, veidojot pasauli vairākos, arī neierastos līmeņos. Taču stāsts par Irēnu Sendleri ir nopietna un drūma realitāte, kas eksistēja geto pasaulē. Šī filma būs unikāla, jo tiks uzņemta no sievietes, kas veica ko neticamu, un bērnu skatpunkta. Taču pie gotiskās tematikas es atgriežos citā filmā, kas iznāks nākamgad, — Edgara Alana Po darba Ligeija ekranizējums. Arī šo filmu uzņēmām ārpus ASV. Kā izvēlējāties galveno lomu atveidotājus? Meklēju tiešām talantīgus un apdāvinātus aktierus. Anna Pakvina bija saraksta augšgalā. Oskara laureāte (par filmu Klavieres/Piano), satriecoša aktrise, turklāt viņa vizuāli līdzinās Irēnai Sendlerei jaunībā. Inteliģenta un sirdsgudra, Irēnas kvalitātes bija līdzīgas — spēcīga un kaislīga sieviete, kas tajā pašā laikā ir jūtīga un spējīga uzupurējoties rūpēties par citiem. Bija vien dažas aktrises, ko varēju iedomāties šajā lomā, taču Anna bija visatbilstošākā. Filmā piedalīsies vēl viena oskarota aktrise — Mārsija Geja Hārdena, kura saņēma Kinoakadēmijas balvu par lomu filmā Polloks. Kāpēc nolēmāt filmu uzņemt tieši Latvijā? Piemērotu filmēšanas vietu meklēju daudzās valstīs — Lietuvā, Polijā, Rumānijā, apsvēru arī Ungāriju, Bulgāriju. Taču ceļojumu laikā sapratu, ka Rīga atbilst visām nepieciešamajām kvalitātēm. Te ir saglabātā vecpilsēta, kā arī neattīstīti rajoni, kuros vecās mājas spēj radīt kara laika noskaņu, — Polijā tādu vairs nav. Naktī, kad es un Džons Harisons ieradāmies, abi staigājām pa Vecrīgu un iemīlējāmies pilsētā, un man radās sajūta, ka esmu atradis īsto vietu. Zināju, ka būs grūtības, jo šī ir pirmā lielbudžeta filma, kas tiek uzņemta Rīgā, taču nekad neesmu baidījies riskēt. Priecājos, ka saņēmām atbalstu no Rīgas domes, apstiprināta sadarbība ar Kultūras ministriju. Uzskatu, ka rīdziniekiem jābūt lepniem par šo burvīgo pilsētu, un esam pagodināti, ka varam filmēt šeit. Esmu gatavs doties atpakaļ uz Holivudu un stāstīt visiem par šejienes lieliskajiem apstākļiem un atsaucīgajiem cilvēkiem. Pieļauju, ka nākotnē arī citas lielās studijas Rīgu izmantos kā filmēšanas vietu, un pasaule uzzinās par Latvijas galvaspilsētu. Piemēram, pirmajā vakarā, kad filmu pārraidīs ASV, tās auditorija būs 20—25 miljoni iedzīvotāju, turklāt tas — vēl neskaitot pārējo pasauli. Cilvēki gribēs zināt, kur ir Rīga, un mēs stāstīsim par šīs vietas skaistumu — brīnišķīgas vietas, ēdiens, cilvēki, daba, vēsture, arhitektūra… Kā veidojas sadarbība ar vietējiem speciālistiem? Mēs šajā filmā nodarbinām ļoti daudz cilvēku. Tajā strādās vairāk nekā 500 latviešu — radošajā brigādē, aktieru sastāvā, masu skatos. Protams, katrai vietai ir savas īpatnības, šeit cilvēkiem nav pieredzes lielbudžeta filmu uzņemšanā. Tāpēc vienlaikus arī mācām. Sākotnēji meklējām cilvēkus, kam ir kaislība un vēlēšanās veidot filmas. Protams, tam nepieciešama pieredze, bet to var gūt vien mācoties. Var mācīties skolā, kā arī es to darīju, taču mans īstais treniņš bija kino pasaulē — darīju katru sīkāko darbiņu šajā industrijā. Filmas veido pieredzējuši Hallmark speciālisti, un viņiem tiek piesaistīti vietējie. Apmācot šos cilvēkus, mēs palīdzam attīstīties industrijai, un, kad šeit uzņems nākamo lielbudžeta filmu, viņi būs tam gatavi, arī prasmīgāki uzņemt latviešu stāstus. Mēs filmēsim vairākās vietās — gan centrā, gan Pārdaugavā. Tā kā vēlējos konstruēt realitāti, izmantosim reālas telpas ārskatu un iekšskatu filmēšanai. Jā, brīžiem nāksies "nobloķēt" daļu pilsētas, taču tas nebūs uz ilgu laiku, jo negribam nevienu traucēt vai radīt problēmas. Izturēsimies ar respektu. Kad filma būs gatava? Plānojam, ka darbs tiks pabeigts nākamā gada aprīlī, un jau maijā to pārraidīs kanāls CBS. Tā būs televīzijas filma, tādēļ uz lielajiem ekrāniem nenonāks. Pagaidām nezinu, kad to varētu izrādīt Latvijā. * Aizņemts (angļu val.) *** Stāsts par Irēnu Sendleri Tas sākas 1941.gada rudenī. Pirms Varšavas geto kļuvis par slēgto teritoriju, Sendlere organizē domubiedru grupu, kas paslepšus izved ebreju bērnus no geto. Kad nacisti slēdz ieeju geto, bērnu glābšana turpinās, taču 1942.gadā tiek sākta geto likvidācija un gandrīz 6000 ebreju tiek nosūtīti uz nāves nometni. Sendlere turpina glābt ebreju bērnus, taču 1943.gada rudenī nacisti viņu notver, pratina un spīdzina gestapo. Viņas nāvessoda izpildīšanas dienā jauno sievieti atbrīvo poļu patriotu pagrīdes organizācija Zegota.Filmas režisors Džons Kents Harisons Filmas izpildproducenti: Brents Šīlds un Džefs Mosts Filmas producēšana Latvijā: kompānija Forma Pro Galvenajā lomā Anna Pakvina (X-cilvēki, Klavieres (Oskara nominācija) u.c.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja