Dokumentālajā darbā iesaistījies Sergejs Lozņica no Ukrainas, Audrus Stonis no Lietuvas, Jāks Kilmi no Igaunijas, Rainers Komerss no Vācijas, Betina Henkele no Austrijas un Jons Bans Karlsens no Dānijas. Latviju šajā starptautiskajā kompānijā pārstāv Ivars Seleckis, kurš 22. septembrī svinēs 80 gadu jubileju. Viņš ir vienīgais latviešu režisors, kas jelkad saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu - ar to tikusi novērtēta viņa dokumentālā filma Šķērsiela (1988) par dzīvi Pārdaugavā.
Šajā projektā I. Seleckis kopā ar antropoloģi Daci Dzenovsku devās pētīt Ķīpsalu. "Tuvāk centram - parocīgāka nokļūšana," režisors piebilst par vietas izvēli, kuru izdarījis drīzāk nejauši nekā nopietnu pārdomu rezultātā. "Bet tad, kad ar Dacīti iedziļinājāmies, mēs sapratām, ka raustām kaķi aiz ūsām, jo šajā salā ir tāds lādiņš!" viņš atceras. Tā kā nav bijis iespējams aptvert visu, izšķīrušies neiet tālāk kā 100 metru no krasta, jo citādi nespētu iekļauties spēles noteikumos. "Impresijas," par rezultātu saka režisors.
Dokumentālās filmas producente Antra Gaile norāda, ka katram no septiņiem autoriem savā piecpadsmit divdesmit minūšu īsfilmā ir izdevies saglabāt sev raksturīgo kino valodu. Vienu no neparastākajiem skatījumiem uz Rīgu piedāvā J. B. Karlsens - caur kaķa acīm, jo esot "mazliet noguris no cilvēkiem". Šī ierosme nākusi no ziemeļīru antropologa Gareta Hamiltona, kurš strādā Latvijas Universitātē kā vieslektors. "Viņam bija radies iespaids, ka Rīga ir pilna ar kaķiem," piebilst producente.
"Es pirmo reizi kaut ko tādu darīju," atklāj Ieva Raubiško, kura antropoloģijas maģistra un doktora grādu ieguvusi Oksfordas Universitātē Lielbritānijā. Viņa šajā projektā strādājusi kopā ar R. Komersu, kura veikumu raksturo kā ļoti uzrunājošu. Šo sadarbību antropoloģe uzskata par labu pieredzi, jo izgājusi cauri dažādām saprašanās fāzēm un laika gaitā atradusi kopējus saskarsmes punktus. Zini, mums kino ir tāda ļoti laba pieeja kā līdzdalīgais novērojums, - viņas vācu kompanjons teicis par metodi, ko antropologi uzskata par viņu firmas zīmi.
Ukrainas režisors savu īsfilmu ir veltījis Rīgas ebreju piemiņai, lietuvietis pētījis zvejniekus Mangaļsalā, igaunis vairāk nekā gadu vērojis cilvēkus un notikumus Lucavsalā, savukārt austriete vēsta personisku stāstu par baltvācu ģimenes vēsturi viņas vecvecvecmāmiņas mājā Vecrīgā, par ko uzzinājusi nejauši, viesojoties Latvijā. B. Henkele satiekas ar vairākiem cilvēkiem, mēģinot rast atbildes uz pagātnes jautājumiem.