Ne tikai jūsmot, bet arī nedaudz paķidāt, - dokumentālo filmu sērijas Filmas arheoloģija uzmanības centrā ir nonākusi leģendārā, pirms četrdesmit gadiem Gunāra Pieša uzņemtā filma Pūt, vējiņi!, kas veidota pēc Jāņa Raiņa tāda paša nosaukuma darba motīviem. Latvijas Televīzijas režisore Agita Cāne-Ķīle kopā ar kinokritiķi Dairu Āboliņu turpina apzināt Latvijas kinovēstures ikonas, uz tām paskatoties no jauna un, iespējams, pārsteidzoša skatupunkta. Savu pirmizrādi dokumentālā filma Pūt, vējiņi! Filmas arheoloģija piedzīvos 14. novembrī plkst. 19 kino Splendid Palace.
Atvēziens uz Raini
"Filmas Pūt, vējiņi! tapšana izraisīja milzīgu ažiotāžu, kas mums nāca par labu!" par viņiem pieejamo plašo materiālu klāstu saka režisore Agita Cāne-Ķīle. Viens no šī "trakuma" iemesliem slēpjas apstāklī, ka filma trāpījusi uz kopējā sabiedrībā valdošo noskaņu viļņa, jo 1973. gadā savu simtgadi svinējuši Dziesmu svētki un gaisā ietrīsējušās nacionālas skaņas. "Neviens nav atvēzējies to atkārtot," akcentē režisore, atgādinot, ka šī filma vēl joprojām ir vienīgā izcilā latviešu rakstnieka darbu ekranizācija. Pirms tam Pūt, vējiņi! tikuši cilāti vairāku gadu garumā - dažādi režisori rakstījuši pieteikumus.
Tad, kad Rīgas kinostudija beidzot izlēmusi šo godu uzticēt Gunāram Piesim, sākuši domāt: kurš varētu uzrakstīt scenāriju? Dosim Imantam Ziedonim! Starp viņiem abiem radušās nesaskaņas par Raiņa idejām, kas filmēšanas laukumā esot pāraugušas atklātā konfliktā. Lai noskaidrotu, no kurienes "tam aug kājas", un atklātu citas ne mazāk aizraujošas lietas, dokumentālā darba Pūt, vējiņi! Filmas arheoloģija veidotāji izmantojuši dažādus arhīvu dokumentus, filmu materiālus un cilvēku liecības. Jaunajā filmā skatītāji varēs atkalredzēties ar aktieriem Esmeraldu Ermali, Ģirtu Jakovļevu, Astrīdu Kairišu, Uldi Dumpi, Pēteri Gaudiņu, komponistu Imantu Kalniņu un daudziem citiem filmas dalībniekiem un veidotājiem.
Kinovēstures trilleris
Dokumentālā filma Pūt, vējiņi! Filmas arheoloģija pārvērš režisora Gunāra Pieša filmu par kinovēstures trilleri ar laimīgām beigām. "Katras filmas tapšana ir pilna ar dažādiem milzīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem radošu cilvēku starpā," stāsta Agita Cāne-Ķīle. Viņas kopā ar kinokritiķi Dairu Āboliņu radītajā darbā izstāstītie "garšīgie atgadījumi no filmēšanas laukuma" ir papildināti ar fotogrāfijām, kuras ir uzņēmis fotogrāfs Aivars Čakste un kuru no tiem laikiem ir saglabājies ļoti daudz. "Tajā laikā katrai filmai bija savs fotogrāfs, kas iemūžināja tās uzņemšanas procesu, vēlāk no šīm fotogrāfijām tika veidoti dažādi reklāmas materiāli," tā laika Rīgas kinostudijas labi ieeļļotās mašinērijas aizkulises paver režisore.
Agita Cāne-Ķīle atklāj, ka sarunas ar filmas uzņemšanas grupu devušas impulsu turpināt viņu iesākto sēriju. "Katru reizi, kad tu redzi, cik viņiem tas ir bijis svarīgi un cik viņiem ir svarīgi, ka mēs par to interesējamies, tad negribas apstāties," teic režisore, kurai ir žēl, ka hronometrāžas dēļ daudz kas ir palicis ārpus noteiktajiem laika rāmjiem, bet "mēs šo materiālu neturam kā sveci zem pūra, bet atdodam to Kino muzejam". Agitai Cānei-Ķīlei šis ir jau trešais darbs sērijā Filmas arheoloģija, kurā iepriekš pētīti Vella kalpi un Ceplis. Katrs stāsts savās dzīlēs slēpj tādas kaislības, kuras atklājas tikai rokot. "Tieši tāpēc man tik ļoti patīk šis projekts," piebilst režisore, kura jau ir iesākusi Ābola upē, Puikas un Pie bagātās kundzes pētniecību.
Piecu Baibiņu saiets
Holivudas mērogu cienīga bijusi galveno lomu tēlotāju izvēle. Kino skatītāji Ģirtu Jakovļevu, Esmeraldu Ermali un Astrīdu Kairišu filmas Pūt, vējiņi! tēlos ir kanonizējuši, bet ceļš līdz tam ir bijis ērkšķiem kaisīts - tika izsludināts atlases konkurss. "Jaunieši baru bariem nāca pieteikties uz galvenajām lomām," stāsta Agita Cāne-Ķīle. No viņiem visiem tikušas atlasītas piecas Baibiņas, četri Uldi un trīs Gatiņi, kuri savā starpā sacentušies provēs: viņus filmēja, skatījās, domāja, lika pāros, mēģinot uzminēt: kurš tad būs tas īstais pasjanss?! Pēc četrdesmit gadiem Filmas arheoloģijas veidotāji uzaicinājuši viņus visus satikties vēlreiz.
"Tas bija brīnišķīgs pasākums, kura laikā pat izskanēja frāze, ka nevar zināt, kurš ir laimīgāks, vai tas, kurš nofilmējās, vai tas, kurš ne," atceras režisore. Uz Baibiņas lomu pretendējušas Māra Zvaigzne, Maiga Sika un Marita Pumpure, kurām tolaik bija ap sešpadsmit gadiem un kuras vēlāk visas kļuvušas par aktrisēm, kā arī izcilā baletdejotāja Zita Errs, kura esot bijusi otra reālākā kandidāte un kuru filmā gribējis redzēt Imants Ziedonis. "Ir saglabājies protokols, kurā viņš norāda, ka Zitai Errs ir jābūt Baibiņai, bet Miervaldim Mozeram - Gatiņam," vēl vienu pazīstamu vārdu atklāj režisore - šis pasākums licis aizdomāties par neparedzamajiem dzīves līkločiem.
Savos televizoru ekrānos dokumentālo filmu Pūt, vējiņi! Filmas arheoloģija varēs vērot jau šajā nedēļas nogalē - 17. novembrī plkst. 19.05 - Latvijas Televīzijas 1. kanālā, bet tās pašas dienas vakarā plkst. 21.40 būs skatāms arī pats izpētes objekts - režisora Gunāra Pieša Rīgas kinostudijā uzņemtā mākslas filma.