Neliekuļosim, filmas par kara sekām cilvēka apziņā un dvēselē nav Latvijas kinogājēja iecienītākais žanrs. Komentāri lieki, pašsaprotami un banāli - "neļauj atslēgties un sapņot". Piemēri? Teiksim, Rīgā gada nogalē bez ievērības klusi aizslīdējusī Katrīnas Bigelovas drāma Sapieris/The Hurt Locker, kas "pēkšņi" izrādījusies spēcīgākais Avatara pretinieks šā gada nopietno kinobalvu sadalē.
Arī par mums
Īpašas ilūzijas droši vien lieki lolot arī Brāļu izrādītājiem - kaut "bonuss" viņiem (kompānijai ACME) par nopietnas, mākslinieciski vērā ņemamas filmas piegādi, par spīti, ka tās svelošā, dramatiskā tēma ir karš (Afganistānā). Precīzāk, kara ārdošās, postošās sekas tur pabijuša jauna vīrieša apziņā, dvēselē un arī ģimenē. Starp citu, gribam to vai ne, šis karš attiecas arī uz mums.
Latvija, kā zināms, piedalās militārajā misijā Afganistānā, gluži tāpat kā ASV un Dānija. Pēdējā saistībā ar filmu Brāļi ir ļoti būtiska - tieši tur 2004.gadā tapa režisores Susannes Bīras filma Brāļi/Brødre. Stāsts par "sveša kara" sekām vidusmēra dāņu ģimenē, kur viens no brāļiem ir jaukas ģimenes - divu meitiņu - tēvs un virsnieks militārā misijā Afganistānā, otrs - plencis, uzdzīvotājs, kurš brāļa prombūtnes laikā, iespējams, pirmo reizi sāk izjust kaut ko atbildībai līdzīgu (par brāļa bērniem) un simpātijām pret brāļa sievu/atraitni. Tā nav nekāda sižeta "sabojāšana", slēpto kāršu atklāšana, ko grasos darīt, - filmas Brāļi (gan dāņu, gan tās sižetu vārds vārdā, burts burtā atkārtojošās Holivudas filmas dramaturģija) apspēlē traģisku pārpratumu. Helikopters, ar kuru Afganistānā lido virsnieks, tiek notriekts, viņš un viņa biedri pasludināti par varoņa nāvē bojāgājušiem, kaut īstenība ir ne mazāk šausmīga - jaunais vīrietis nonāk gūstā - ellē.
Dāņiem sekojot
Brāļi, kurus kā ļoti pedantisku dāņu filmas versiju Holivudā veidojis īru režisors, izcils profesionālis ar Oskaru pieredzi Džims Šeridans, negrasās noliegt savus ietekmes avotus. Amerikāņu filmas titros uzsvērts - pamatā ir Susannes Bīras filma, kā no jauna atgādinot, ka dāņu kino ir un paliek Eiropas pamanītākā kinematogrāfija. (Ne tik sen cits Holivudas klasiķis Džonatans Demme jūsmoja par dāņu filmu oriģinalitāti, veltot tām absolūti neholivudisko Reičela precas/Reichel Getting Married ar Annu Hetaveju). Džims Šeridans dāņu pirmavotiem ir vēl uzticīgāks, viņš pat lieki neimprovizē, bet to pašu dāņu filmas sižetu ļauj izspēlēt lieliskiem Holivudas aktieriem - Robijam Magvairam (virsnieks), Džeikam Gilenholam (viņa dauzonīgais brālis) un Natālijai Portmenai (sieva), kā uzsverot sižeta globālo aktualitāti. Tik tiešām karš Afganistānā un tā sekas jauna vīrieša apziņā un viņa ģimenē ir vienlīdz aktuāla dramatisko pārdzīvojumu viela gan dāņiem, gan amerikāņiem, un ne tikai...
Pēc kara pieredzes elles ir teju neiespējami atgriezties tajā ikdienā, ko pieņemts uzskatīt par normālu dzīvi, - šo neiespējamības neirozi Holivudas Brāļos ar iepriekš nemanītu spēku nospēlē Tobijs Magvairs. Tas pats omulīgi ironiskais puisis, kura komerciāli veiksmīgākā filma ir bijis "komikss" Zirnekļcilvēks un tā turpinājumi. Brāļos Magvairs nospēlē satricinošu psiholoģisko reālismu, pārdzīvojumu un ciešanu dzīles, kurās grimst jaunais vīrietis, līdzi raudams "bez vainas vainīgos" - ģimeni, kas palikusi viņa normālajā pieredzē un dzīvē.
Režisors Džims Šeridans ir ieraudzījis "acīmredzamo, bet agrāk nepamanīto" - divu Holivudas 20-30 gadu veco aktieru fizisko līdzību. Diez vai pirmajā mirklī jūs atļautos piekrist, ka zirnekļcilvēks Tobijs Magvairs un Kuprainā kalna mīlētājs Džeiks Gilenhols ir līdzīgi, taču Šeridana Brāļos ir ne tikai šī fiskā līdzība.
Abi brāļi ir kā vienas monētas divas puses - pozitīvais/virsnieks un negatīvais/plencis, kuriem liktenis liek mainīties ar lomām, atkailinot baisas dzīles pozitīvajā un līdz tam nepamanīto lāga zēnu negatīvajā. Bez abiem puišiem filmā spilgts ir arī aktieris un dramaturgs, amerikāņiem ikoniska personība Sems Šepards tēva lomā un sirsnīgi jūtīgā Natālija Portmena neierastajā ģimenes mātes tēlā. Kaut feinšmekeri teiks, ka Holividas brālim pietrūkst dāniskās dinamikas un mazbudžeta šarma, nepārspīlēsim, tik nopietna filma kā šis Šeridana darbs ir respektējama parādība Holivudā - pat misija. Kā apliecinājums - arī filmai radītā U2 oriģināldziesma Winter.