Ja gribu būt pavisam godīgs, šī filma, kas pie mums pārtulkota kā Degpunktā, jo īpaši ņemot vērā tās "izcelsmes valsti" - Krieviju, privāti man ir šīs sezonas lielākais kino pārsteigums. Pie atsauces uz "mazbudžetu" - četri miljoni dolāru, par kuriem filma Degpunktā veidota,- lai nu paliek tradicionālā piebilde, ka šāds kino vēsi varētu tapt arī Latvijā - un kāpēc netop? Atbilde būs acīmredzama, ja turpināsit lasīt.
Lamāt viegli
Filmu ir ļoti viegli lamāt no dažādām pozīcijām (jo tā, pirmkārt, ir pirmā legāli nopirktā Honkongas režijas brīnumbērna Džonija To filmas - vizuālam asiņainam baletam līdzīgā 2004.gada kulta trillera Breaking News - sižeta adaptācija mūsdienu Maskavas reālijās, tātad dāvā masu iespēju
"mērīties gailīšiem" - kam garāks/labāks - ķīniešiem vai krieviem. Otrkārt - var līdz aizsmakumam ķīvēties, vai "falšo slāvu" filmkomandai - režisoram zviedram Andersam Bankem un producentam, vienlaikus Krievijas lielākajam art house filmu izplatītājam Stokholmā dzīvojošajam Semam Kļebanovam - ir un cik lielā mērā izdevies noķert "laikmeta pulsu" šajā kriminālgabalā iz mentu - bandītu - dzīves 2009.gada Krievijā. Laikmeta pulsa izjūta taču katram ir pārāk subjektīva.
Taču interesantākais ir fakts, ka dzīve visu nostāda savās vietās - par spīti krievu kritiķu indīgajām piezīmēm par filmas "otršķirīgumu", stilizēšanas līmeņu atšķirībām (jo Džonijs To pat pasaulē izpelnījies virtuoza kino stilista slavu, ka protot bildi montēt kā dievs, - par viņu stāvā sajūsmā ir tādi metri kā Tarantīno un Skorsēze!) un pārlieku aizraušanos ar noziedzīgās pasaules glorificēšanu (!), pirmizrādes nedēļā šī filma ienākumu ziņā pārspļāvusi gada blokbāsteru - Bondarčuka Apdzīvotās salas II sēriju. Un, dārgie, tas kaut ko nozīmē gan - jaunatne blogos kaifo, ka nu beidzot ir viena filma par "reālo Maskavu"!
Bet reālā Maskava, izrādās, nebūt nav tas, ka filmā līdz
atpazīstamības šausmām tiek aprādīta mūslaiku milicijas, gaišņiku
un citu likuma kalpu pērkamība (filmas sākumā pat visa apšaudes
putra izceļas tikai tāpēc, ka nekauņas gaišņiki ir tik stulbi savā
iedzīvošanās kārē un tik dikti grib nopelnīt savus faifukus, ka
nepamana, ar ko viņiem darīšana, un uzraujas uz jaunās paaudzes
superbandītiem sociopātiem ar simpātisko un, kas svarīgi, gudro
Germanu (Jevgeņijs Ciganovs) līdera lomā.
Idiotisma pakāpe
Nākamā varas pārstāvju idiotisma pakāpe ir tas, ka milicija, kura norīkota slāpēt asiņaino incidentu starp likumīgajiem "likuma pārkāpējiem", proti, milicijas ielu kārtības patruļu, un "nelikumīgajiem" bandītiem, rīkojas kā neprofesionālu aunu bars, kuriem ir tik dikti bail, ko par šo "šturmu" Maskavas centrā padomās prezidenta administrācijā, ka viņi gatavi aiz pārcentības apšaut visus!
Trešais action līmenis ieslēdzas, kad ielu slaktiņa (ievērtējiet pirmo 15 minūšu ainas draivu!) finālu nofilmē milicijas public relation nodaļas pārstāvji ar žurnālistikas haizivi - milicijas kapteini Katju centrā (ideālu stervuidioti, kura ir iedomājusies sevi žurnālistikas ģēnija lomā un gatava izdevīga sižeta dēļ iet pāri ne tikai bandītu, bet arī kolēģu miliču līķiem, tēlo Marija Maškova).
Ceturtais sižeta un manipulāciju līmenis sākas tad, kad noziedznieku bandai izdodas aizbēgt - un - paslēpties Ziemeļčertanovas augstceltnē - dzīvojamā mājā, kurā, kā par nelaimi, ieklīduši divi profesionāli killeri, kas vāra kartupeļus, pirms iziet darbiņos, un ar šo notikumu nekādi nav saistīti. Bet nāksies iesaistīties. Kad PR idiote nolems milicijas prestiža uzlabošanai bandītu sagūstīšanu pārvērst par Maskavas pilsētas TV kanāla tiešraidē demonstrējamu reality show. Tikai arī šī ambiciozā žurnālistemilice nav ņēmusi vērā, ar ko viņai darīšana un ka bez TV kamerām eksistē arī internets. Un noziedznieki internetā izplata gluži citu, absolūti šokējošu versiju par to, kas notiek!
Melīguma atmaskošana
Manuprāt, tieši tas - Krievijas masu mediju totālā melīguma atmaskošanas patoss - ir galvenais, kādēļ tik gudrs cilvēks kā producents Kļebanovs izvēlējies riskēt un uzņemt nu tik galīgi nepatriotisku filmu. Pat aizsegušies aiz ķīnieša Džonija To sižeta adaptācijas, skandināviskajā mierā mītošie Kļebanovs ar Benki, gandrīz kā Romā dzīvojošais Gogolis, nevar noslēpt savus secinājumus, ka ar normālo dzīvi Krievijā ir galīgā dir... Un tas viņiem ir izdevies vairāk nekā pārliecinoši. Milicijā valda gļēva korupcija, masu mediji ir totāli nojūgušies, dzenoties pēc reitingiem (un reklāmas naudas), varai uzspļaut uz parasto tautu un tās eksistenci, un krimināliem elementiem atlikusi viena iespēja - novest varu līdz tik izmisīgam bezspēcības stāvoklim, ka tā sevi iznīcinās pati. Turklāt filma nav viens sociālkritisks fuj! Krievijai. Tajā ir, manuprāt, ļoti labs humors. Un galvenais - ir pilnīgi skaidrs, kam šī filma ir adresēta.