Vīrietis no Zviedrijas." Tādi izteikumi par Kristofu Girgensonu atrodami internetā."Es esmu kā grāmata / Bez sākuma un beigām. / Bez komatiem, punktiem / Un citām pieturzīmēm," kādā intervijā, citējot pats savu dzeju, sevi raksturo Kristofs Girgensons."Dzimis 1977. gadā. Nav sastāvējis un nesastāv politiskās partijās, kā arī PSRS laikā, apzinīgi izvairoties, nav iekļāvies tā laika jaunatnes obligātajā pionieru organizācijā.
No 1982. līdz 1990. gadam publicējis dzeju laikrakstos un žurnālos: Zīlīte, Darba Balss, Pionieris, Draugs u.c. Literārie konsultanti un korektori – tā laika dzejnieki: Leons Briedis, Ludmila Azarova-Vāciete u.c. (..) Skatuves un runas māksla apgūta Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, papildus konsultācijas saņemtas, novērojot un kontaktējot ar tanī laikā populārajiem aktieriem un dzejniekiem, kas uzstājās dzejas lasījumos Mākslas darbinieku namā un Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kā arī esot neformālā sabiedrībā pie vieglo maltīšu galdiem pēc minētajiem pasākumiem," mazliet ironiski par savas daiļrades aizsākumiem Girgensons raksta savā gandrīz sešas lappuses garajā CV.
Bet nopietni – Kristofs Girgensons mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, 1995. gadā piedalījies Latvijas Nacionālās operas restaurācijas darbos, strādājis par žurnālistu, nodaļu ekspertu, fotogrāfu laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, žurnālā Ieva, Romas Katoļu Baznīcas izdevniecībā u.c, Gapas pilsētas uzdevumā vairakkārt organizējis un vērtējis Latvijas skolu korus un mūziķus ikgadējām mūzikas dienām Fête de la Musique Francijā.
2011. gadā strādājis Stokholmā, kur piedalījies vecpilsētas ēku ārējās fasādes restaurācijas darbos, nostiprinot, iekonservējot un pilnībā atjaunojot Gotlandes smilšakmenī un senajā kaļķa tehnoloģijā veidotos dekorus.
Kopā ar dzīvesdraudzeni Ritu Kalniņu izveidojis dialogu dzejā VIŅŠ UN VIŅA.
"Ar Ritu Kalniņu esam radījuši kopā ne vienu vien darbu. Kā papildinot viens otra teikto, domu un runu sajūtu dažādo lidojumu."