Ticiet man, tas ir spriedzes pilns laiks, kuru pavada nemitīgas spekulācijas un sarunas, kurš un kāpēc varētu tikt pie Kannu festivāla Zelta palmas zara un citām nozīmīgām balvām. Tas viss atgādina aklo vistiņu spēli, turklāt īpaši akli "nabaga putniņi" – visi tie kinoprofesionāļu tūkstoši, kas seko festivāla norišu dramaturģijai, – var justies šogad, jo festivāla konkursa programma kuluāros ir dēvēta par švaku, viduvēju.
Kritiķu histērija
Īsti piekrist tam nevaru, jo, kaut arī neviena no 19 Kannu konkursa filmām, iespējams, neizraisīja stindzinošu mākslas katarsi, saliedējot neoficiālos konkursa vērtētājus – vispirms jau kritiķus – vienotā sajūsmā, festivāla programma bija līdzena un spēcīga – ar ļoti retām klajām neveiksmēm. Neoficiāli par šādu klaju neveiksmi kritika pasludināja pazīstamā amerikāņu režisora Gasa van Santa, Zelta palmas zara kādreizējā laureāta, darbu Koku jūra/The Sea of Trees ar amerikāņiem Metjū Makonohiju un Naomi Votsu galvenajās lomās. Pēc kritiķu histērijām šķiet, ka sliktāka filma pasaulē nav tapusi, – kaut reakcija ir pārspīlēta. (Meditatīvā drāma par galvenā varoņa sevis meklējumiem kādā teiksmainā Japānas mežā iezīmē režisora pretenziju uz saasinātu, iespējams, naivu, metaforisku izteiksmi.)
Skaistā jaunība
Iespējams, festivāla uzvarētāju vidū, kuru vārdus pēdējā brīdī (pirms sūtīšanas uz tipogrāfiju) pievienosim rakstam, parādīsies patlaban spēcīgākā Itālijas režisora Paolo Sorrentīno vārds un viņa filma Jaunība/Youth – ironisks, pat nešpetns un satriecoši skaists vecuma un jaunības konfrontācijas stāsts, kurā galvenajās lomās ir sers Maikls Keins un Hārvijs Keitels. Tā ir Sorrentīno pirmā angļu valodā uzņemtā filma ar starptautiskām angļu un amerikāņu zvaigznēm, kas stāsta par pensionētu diriģentu (Keins) un novecojušu kinorežisoru (Keitels), kuri bauda savas brīvās dienas elitārā Šveices atpūtas namā, vairāk vai mazāk komfortabli mēģinot – attiecīgi spējot vai nespējot – samierināties ar radošā mūža nogales situāciju. Sīkā, efektīgā kinodīvas lomā filmā plosās teju astoņdesmitgadīgā Džeina Fonda, kuras parādīšanās filmas varoņu dzīvē izraisa dramatisku efektu. Filma Jaunība tematiski un stilistiski ir līdzīga Sorrentīno iepriekšējam darbam Dižais skaistums/The Great Beauty. Sajūsma, ko Kannās izraisīja, manuprāt, šis Sorrentīno daiļrades kontekstā otrreizējais darbs, bija atkarīga no vērtētāju iepriekšējās pieredzes. Ja Dižais skaistums (filma, kas kļuva par hitu pat Latvijā, kur Eiropas kino diemžēl neklājas viegli) nav redzēts, Jaunība sajūsmina. Ja brāļi Koeni (un žūrija) ar Sorrentīno daiļradi nav perfekti pazīstami, Jaunībai ir izredzes.
Makbeta enerģija
Izredzes ir arī ārkārtīgi spēcīgajam, mūsdienīgajam Šekspīra Makbeta ekranizējumam – pēdējai no konkursā izrādītajām filmām – ar Maiklu Fasbenderu un francūzieti Marionu Kotijāru lēdijas Makbetas lomā. Austrāliešu režisora Džastina Kurcela filma ir dramatiski satriecoša mūsdienīgā audiovizuālajā valodā veidota drāma, kam izdodas apvienot neiespējamo – mūslaiku auditorijas "romantisko" aizraušanos ar teiksmaini asiņainiem pastāstiem à la Troņu spēles un Šekspīra kaislību vērienu. Makbets piedāvā virkni apbalvojamo – aktierus, operatoru, režiju....
Tas pats attiecas uz izcilā franču režisora Žaka Odiāra filmu Dīpans/Dheepan – tā sauc imigrantu Parīzē, bijušo kaujinieku no Šrilankas, kura ilūzija par mierpilnu dzīvi Eiropā sagrūst druskās. Arī šīs filmas vērtējums var būt atkarīgs no žūrijas informētības par Odiāra iepriekšējiem darbiem (viņam ir bijuši spēcīgāki, piemēram, Pravietis), bet Eiropas Savienības bēgļu problēmu kontekstā filma ir kā kulaks uz acs. Turklāt šis nav truls tēmas konjunktūras kulaks vien, bet arī spēcīgs mākslas darbs.
Tikpat labi laureātu rindās var parādīties kāds eksotiskāks nosaukums, piemēram, stilistiski nevainojamā Ķīnas kostīmfilma Slepkava (IX gs., Ķīna, galvenā varone – sieviete slepkava).
Nenoliedzami spēcīgas izredzes ir ungāru debitanta Lāslo Nemeša filmai Saula dēls/Son of Saul – kinematogrāfiski radikāli, faktiski tikai tuvplānos uzņemtai drāmai par Osvencimas gāzes kameru tīrītāju.
Jācer, ka žūrija nebūs piemirsusi Keitas Blānšetas tvanīgo, juteklisko spēli retro drāmā Kerola/Carol (režisors Tods Heinss). Jāpatur prātā arī provokatīvā, ironiskā antiutopija Omārs/The Lobster (režisors – grieķis J. Lantims, lomās – Kolins Farels, Reičela Veisa). Kaut ir arī citi varianti – vārds žūrijai un brāļiem Koeniem. Plašāk nākamajā KDi 28. maijā.
Galvenās balvas
Zelta palmas zars: Žaks Odiārs Dīpans/Dheepan
Grand Prix: Lāslo Nemešs Saula dēls/Son of Saul
Labākais režisors: Hou Sjaosjaņs (Slepkava/The Assassin)
Labākais scenārijs: Maikls Franko (Hronisks/Chronic)
Žūrijas balva: Jorgs Lantims (Omārs/The Lobster)
Labākais aktieris: Vensāns Lindons (Cilvēka mērvienība/ The Measure of a Man)
Labākā aktrise: Emīlija Berko (Mans karalis/Mon roi) un Rūnija Mara (Kerola/Carol)