Ar Elpu centienus nodarboties ar patstāvīgu filmu atlasi un distribūciju sāk demonstrēt jau ilgu laiku panīkušais kinoteātris Rīga - būtībā šī filma ir tā jaunā menedžmenta pirmā konsekventā izvēle, inspirējoties no šā gada Kannu kinofestivāla konkursa programmas. Nav slikti sākts, nav slikti rūkts, kaut art–house filmu izrādīšanas bizness mūsu mazvalstiņā ar tik, būsim jau nu godīgi, tipisko patērējoši izklaidējošo attieksmi pret kinobaudām ir makten smags. Atliek vien Rīgas jaunās dzīves/elpas organizētājiem novēlēt dāsnu finansiālu atbalstu un strauju skatītāju intereses kāpumu, kāds gan Rīgā (gan kino, gan pilsētā) tiek piedzīvots pamatā vien kinofestivālu un to forsētās publicitātes laikā. Lai veicas, kaut Kim Ki Dukam, kā noprotiet, no tā, vai mēs te Elpu skatīsimies vai ne, - ne silts, ne auksts. Viņa Rietumeiropā karsti pielūgtas (protams, mākslas/art–house kino cienītāju lokos) režijas personības statuss no tā nemainīsies. Gluži tāpat kā patlaban teju pazīstamākā Āzijas režisora/autora gods, tāda, kura rokraksta unikalitāte iezīmējas it visās nu jau veselās 14 viņa režisētās filmās (līdzās Kim Ki Dukam ar līdzīgu pasaules atpazīstamību var lepoties vien ķīnieši - ASV strādājošais Angs Lī, komerciālās eksotikas ražotājs Čans Jimo, trauslais estēts Vons Karvajs, vēl daži).
Ražīgais Kims
Strādādams ļoti intensīvi, Kim Ki Duks (1960) būtībā ik gadu kādā no lielajiem Eiropas festivāliem piedāvā savas kārtējās jaunās filmas pirmizrādi. Kaut šajā telpā viņš parādījās nebūt ne tik sen - ap tūkstošgades miju ar filmām un saviem četrdesmit gadiem (Sliktais puisis/ Bad Guy (2001), Krasta apsardze/The Coast Guard (2002), Pavasaris, vasara, rudens un atkal pavasaris…/Spring, Summer, Fall, Winter... and Spring (2003)). Kim Ki Duka zvaigzne ausa strauji, viņa stilistika - trausla poētisma un brutālu šoka elementu kontrasts atgādināja tās vērtības, ar kādām paviršam rietumniekam saistās austrumu kultūra. Teiksim, meditatīvās prakses, dabas likumību respekts un turpat blakus skarbums, brutalitāte, nežēlība, dzelžains ētikas kodekss un arī saasināta līdz iznīcīgai kaislei sakairināta erotika, kuras spilgtākais iemūžinājums kino ir XX gs. 70.gados šokējošās japāņa Nagisa Osimas filmas Jūtu impērija un Jūtu korida.
Bez prāta
Elpa ir mūsdienīgs stāsts par vīra piekrāptas jaunas sievietes emocionālo kompensāciju - kaislīgu romānu ar uz nāvi notiesātu cietumnieku, pie kura viņa iekļūst ar meliem un viltu, lai pati sev un šim svešajam, par slepkavību notiesātajam vīrietim režisētu, radītu kaislību. Vīrieša un sievietes attiecības kā iznīcīgs un tajā pašā laikā varoņiem vitāli nepieciešams emociju un juteklisma duelis, dziedējošs un graujošs vienlaikus - tāda ir Elpas dramaturģiskā amplitūda. Ar racionāla rietumnieka psiholoģiju nav vērts meklēt skaidrojumus pat eksaltētās varones rīcībai - vēlmei regulāri doties uz cietumu, lai ieslodzītajam izpildītu koncertnumuru karaokes stilā, uz ātru roku tikšanās telpu izrotājot ar fototapetēm, kas atsauc atmiņa gadalaiku ritus vai citas Kim Ki Duka filmas Pavasaris, vasara… nosaukumu. Viņa atriebjas savam vīram, bēg no tā nodevības un tajā pašā laikā izbauda riskantu un neiespējamu sakaru ar noziedznieku, kurš gaida nāves soda izpildi.
Nav vērts iedziļināties racionālās detaļās, teiksim, kā viņa tiek cietumā, kas viņu un kāpēc tur ielaiž, ne brīnīties par Dienvidkorejas cietumu liberālajiem likumiem. Ne par to šis stāsts. Labāk - baudiet filmas izsmalcinātās kinematogrāfiskās vērtības - attēlu, kadra kompozīciju, klusumu, kas ietilpīgāks par vārdu, varoņu elpu, ja gribat.
Kaut manā Kim Ki Duka filmu hierahijā pirmo rindiņu ieņem nesenais šedevrs Golfa nūja/ 3–Iron (2004), Elpa ir gluži labs režisora darbs, kurā varbūt negūsiet jaunatklāsmes šoku, bet trauslu refleksiju par paša daiļrades motīviem un arī rietumos atpazīstamām austrumu kino vienībām. Turklāt japāņu režisora Osimas skandalozā, tagad kulta filmu kārtā ieceltā Jūtu impērija/ Empire of the Senses (1976) - stāsts par vīrieti un sievieti, kuru fiziskās kaisles attiecību kulminācijas punkts bija afiksija (žņaugšana) - Elpai cauri desmitgadēm māj vistiešākos sveicienus.