Tas nu beidzot ir noticis! Londonas Lesterskvērā pirmizrādīta "visu laiku visvairāk pārdotās angļu bērnu grāmatas" - Harija Potera sāgas - priekšpēdējā daļa. Ar Roulingas kundzes vieglu roku nogalināti kādi divdesmit poteriādes tēli, pūci un mājas gariņu Dobiju ieskaitot (gatavojiet šņupdrānas, Dobija tiešām žēl). Vairāk nekā desmit tūkstoši aurojošu Potera fanu velti pūlējās iekļūt Lesterskvēra divos lielākajos kinoteātros Odeon un Empire (abu ietilpība kopā - tikai 3000), toties viņiem tika dāvāta iespēja redzēt, kā nu jau par glītu jaunkundzi kļuvusī Emma Votsone stiprā vēja dēļ ar līmlenti bija spiesta mugurpusē salipināt pārāk caurspīdīgo minikleitiņu - lai neaizlido pa gaisu kā kidiča slota! Madāmiņas neizbēgamie filmas partneri Daniels (21) un Rūperts (22) gan joprojām atgādina pusaudžus. Ļembasts pie kinoteātriem ilga divas stundas. Fani kinoteātru priekšā jau vēl nezināja, ka filmā beidzot viņu galvenais elks DR būs redzams gandrīz pliks lienam āliņģī un ka filma nudien būs dikti, dikti drūma.
Drūmās atvadas
Fināla II sērija uz ekrāniem tiek solīta 2011. gada jūlijā. Taču neceriet, ka pat atvadas no desmit gadu veselai skatītāju paaudzei ieilgušās "laimīgās kinobērnības" noritēs tik vienkārši - ar grandiozu fināla filmu, kurā mūžīgi labais beidzot uzvarēs mūžīgi ļauno. Džoanas Roulingas romāns Harijs Poters un nāves dāvesti apjomīguma dēļ, protams, prasīja vismaz piecu stundu garu ekranizāciju, tādēļ filmu vienkārši sašķērēja uz pusēm. Bet. HP un ND - I ir bēru ceremonijas priekšspēle, turpretim grande finale būs vienīgā poteriānas filma ar oriģināliem 3D specefektiem, bet pārējām septiņām agrākajām filmām jau uz 2012. gadu tiek meistarots "specizdevums", kur šie trīsdimensiju triki tiks sacerēti no jauna.
Turklāt pati rakstniece darbaholiķe Roulinga, šķiet, nolēmusi no savas zelta govs izžmiegt pēdējo pilīti piena: tā tikai paviršam cilvēkam šķita, ka 2007. gadā ekskluzīvos septiņos eksemplāros rokrakstā Roulingas izdotā Dziedoņa Bīdla pasakas/The Tales of Beedle the Bard vai Harija Potera prīkvels (2008) ir rakstnieces mākslinieciskās kaprīzes - grāmatiņas nieciņi. Nekā nebija!
2009. gada nogalē Roulinga paziņoja, ka joprojām apsver ideju par poteriādes turpināšanu (uz šo ziņu gan filmaktieru trio Harijs - Daniels Redklifs, Hermione - Emma Votsone un Rons - Rūperts Grints solidāri un kategoriski iebrēcās - nē, nekad mūžā!) un ka tagad aktīvi izstrādā Potera sāgas enciklopēdiju, kurā tad nu pa plauktiem saklasificēs un sanumurēs visas fantastiskās būtnes, burvjus, magus un citus cilvēkveidīgos un necilvēcīgos mošķus. Cerams, entuziasmētajai rakstniecei biznesmenei un bagātākajai sievietei Anglijā Roulingai pietiks prāta, lai neatkārtotu asprātīgā ģēnija Horhes Luisa Borhesa pieredzi "dzīvo radību klasifikācijā", kura, kā zināms, beidzās ar šo smieklīgo sarakstu (citēju pēc Borhesa stāsta Džona Vilkinsa analītiskās valodas): "dzīvās būtnes sadalās sekojoši -- a) imperatora īpašums, b) iebalzamētie, c) pieradinātie, d) zīdītāji jeb puplaižas, e) sirēnas, f) pasaku radības, g) daži suņi, h) šajā klasifikācijā iekļautie, k) skraidelējoši kā ārprātīgie, j) nesaskaitāmie, k) ar smalku kamieļvilnas otiņu uzgleznotie, l) citi, m) ziedu trauku saplēsušie, n) iztālēm mušām līdzīgie". Bet, nē, protams, ka Roulingas sarakstā nebūs borhesiska absurda elementu - viss racionāli un izskaidrojami.
Prāta konstrukcija
Taču tieši šajā - racionalitātes un loģikas - aspektā slēpjas Džoanas Roulingas grāmatu un vēl jo vairāk filmu vājais, ievainojamais punkts. Viņas grāmatas atšķirībā no pasakām nav dzīvas, tās ir, jā, iespējams, ļoti izsmalcināta prāta radītas eklektiskas konstrukcijas. Jā, tajās iespējams sameklēt gan kulturoloģiskas atsauces uz britu XVIII-XIX gadsimta "audzināšanas romāniem", postmodernām paralēlēm par "ideālā varoņa" meklējumu tēmu, gan parodiju par strupceļa literatūru eksistenciālismu, gan pasakas subversiju (klasiskajās pasakās nokļuvušie varoņi tradicionāli visu "pasakaino pasauli" sajauc kājām vēkšpēdus, Roulingas varoņi Cūkkārpas skolā pakļaujas slēgtās mācību iestādes diktātam un tiek audzināti būt perfekti likumpaklausīgi pilsoņi), gan lingvistiskas rotaļas un vēl daudz ko citu, tikai ne sirsnīgu pasaciņu mazuļiem laba miega nodrošināšanai. Un, lai gan saprotama ir rakstnieces ideja "uzrakstīt romānu sāgu, kuras lasītāji augtu līdzi varoņiem", pēdējās divas grāmatas nudien ir detalizēti asiņains, drūms, bezcerīgs horrors/šausmene, ne pasaka. Varbūt, ka Roulinga radījusi jaunu žanru - bērnu romānu pieaugušajiem?
OK, globālās preses pārsvarā skābās atsauksmes par filmu (slavētas tiek divas trīs vizuāli efektīgas ainas un, tradicionāli, aktieru spēle) taču netraucēs miljoniem fanu doties uz HP - VII. Galu galā - līķis taču nevar palikt neaprakts.