Izstrādās priekšlikumus grozījumiem autortiesību likumā e-grāmatu pieejamībai Latvijas bibliotēkās

Bibliotēkas regulāri papildina savus krājumus ar tipogrāfiskiem darbiem – parasti šie darbi tiek nopirkti no izdevējiem vai grāmatu izplatītājiem un izsniegti lasītājiem. Savukārt grāmatu autori no valsts saņem publiskā patapinājuma atlīdzību par to, ka viņu darbi tikuši lasīti bibliotēkās. Autortiesību likums attiecībā uz tipogrāfiski izdotajiem darbiem neliedz grāmatas pircējam – vai tā būtu privātpersona vai organizācija – šo darbu aizdot, dāvināt, nodot antikvariātā, bibliotēkā vai pārdot tālāk. Bibliotēkas savukārt ir tiesīgas iegādātos darbus izsniegt lasītājiem.Sarežģītāka situācija ir e-grāmatu gadījumā, jo, kā skaidro LNB Stratēģiskās nodaļas vadītājs Uldis Zariņš: “E-grāmata juridiski nav grāmata, bet gan tiešsaistes pakalpojums. Tas nozīmē, ka e-grāmatas pircējs iegādājas nevis pašu grāmatu, bet gan tiesības to lasīt. Līdz ar to ne juridiskai, ne privātai personai nav  tiesību iegādāto e-grāmatu dāvināt, pārdot vai aizdot citam, ja vien to līgumā nav atļāvis izdevējs.” E-grāmatas īpašnieks (izdevējs vai izplatītājs) jebkurā brīdī var liegt tai piekļuvi, ja, piemēram, pārkāpti izmantošanas noteikumi. Nav arī izstrādāta atlīdzības sistēma e-grāmatu autoriem par viņu darbu patapināšanu.Lai sakārtotu e-grāmatu izsniegšanas praksi bibliotēkās, izdevējiem būtu jāvienojas ar bibliotēkām par licences līguma nosacījumiem. Taču pieredze rāda, ka līdz šim Latvijas izdevēji, uztraucoties par pirātisma draudiem, kā arī biznesa riskiem (e-grāmatas pieejamība bibliotēkā kavēs e-grāmatas tirdzniecību un samazinās tās pārdošanas apjomus) ne vienmēr ir gatavi virzīt bibliotēkai izdevīgus nosacījumus vai pat nav ieinteresēti šādu līgumu vispār slēgt. LNB pārstāvis Uldis Zariņš gan norāda: “ASV e-grāmatas ir pieejamas praktiski visās publiskajās bibliotēkās. Pētījumi liecina, ka tieši tie bibliotēku apmeklētāji, kas lasa e-grāmatas, tās arī pērk daudz vairāk nekā tie, kuri tās nelasa.”Lai dotu iespēju lasītājiem izmantot Latvijas izdevēju e-grāmatas, kā arī tiktu radīti visām pusēm apmierinoši un izdevīgi nosacījumi, Latvijas Nacionālā bibliotēka plāno vienoties ar izdevējiem par standartizētu līguma paraugu, kas regulētu e-grāmatu izsegšanu bibliotēkās. No bibliotēku viedokļa būtu svarīgi, lai izdevēji sadarbotos un būtu gatavi licencēt savas e-grāmatas, padarot tās pieejamas bibliotēkās jau no to publicēšanas brīža. Bibliotēkas savukārt būtu gatavas atbalstīt izdevējus e-grāmatu popularizēšanā un kopīgi attīstīt maksas e-grāmatu izsniegšanas pakalpojumus. Diskusijas gaidāmas par to, vai e-grāmatas būs pieejamas bibliotēkas telpās vai arī ārpus tām, kā arī par licenču cenām un izsniegumu skaitu gadā.Kā atzīst intelektuālā īpašuma tiesību speciālists un Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš: “Tiesiskās vides izveide e-grāmatu izsniegšanai bibliotēkās prasīs izmaiņas autortiesību likumā un diezgan radikālu sistēmas maiņu attiecībā uz autora tiesību aizsardzību bibliotēkās. Vai būsim vieni no tiem kuri šo sistēmu izveidos vai tie kuri pakļaujas kārtējām pasaules stratēģijas izmaiņām autoru darbu izmantošanai un aizsardzībai, to radīs laiks.” Viņš arī norāda, ka Eiropas Savienībā lēnām apvienojas tie intelektuālā īpašuma juristi, kuri uzskata, ka informācijas laikmetā pastāvošā autortiesību aizsardzības sistēma sevi ir pārdzīvojusi un tā daļēji ir maināma.„Tiesiskās vides izveide e-grāmatu izsniegšanai Latvijas bibliotēkās” ir eIFL (Electronic Information for Libraries) atbalstīts projekts, kuru realizē Latvijas Nacionālā bibliotēka. Projekta mērķis ir radīt priekšnosacījumus stabilam tiesiskam regulējumam, kura ietvaros Latvijas izdevēji un bibliotekāri varētu nodarboties ar e-grāmatu pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai.Vairāk par projektu skat.: www.lnb.lv/projekti/e-gramatu-izsniegsana-bibliotekas