Savulaik Holivuda «saplēsās», kurš tad īsti būs pirmais ar vēsturisko epu par Aleksandru Lielo (Olivers Stouns vai Bezs Lurmens – viņa projekts tika anulēts), vēl senāk vienā laikā «saskrējās» divas pikantā Šaderlo de Laklo romāna Bīstamie sakari versijas (tās veidoja Stīvens Frīrss un Milošs Formans). Neizskaidrojamu iemeslu dēļ 2012. gads izrādījies liktenīgs klasiskajai pasakai par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Sacensībā, kurš būs pirmais un noslauks intereses vairākumu, ir uzvarējis Tarsems Sings – indiešu izcelsmes amerikāņu režisors ar filmu Spogulīt, spogulīt. Sniegbaltītes stāsts. Volta Disneja kompānijas filmai Sniegbaltīte un mednieks/Snow White and the Huntsman, kuras iznākšana uz ekrāniem nav aiz kalniem, atvēlēta godpilnā otrā vieta, taču, iespējams, arī plašāks skatītāju loks. Disneja kompānija, kā zināms, orientējas uz tradicionālo ģimenes auditoriju, savukārt Tarsems Sings tiek uzskatīts par spilgtu vizionāru – režisoru, kas gatavs eksperimentiem, krāsu orģijām un dažādām dullībām. Abās filmās, protams, ir gan Sniegbaltīte, gan viņas pamāte – ļaunā Karaliene konkurente, kas pret jauniņo Sniegbaltīti izjūt novecojošas sievietes greizsirdību.
Vizuālās ekscentriādes
Filmā Spogulīt, spogulīt Karalienes lomā ir jaukā sieviete Džūlija Robertsa, Disneja studijas filmā Karaliene būs Šarlīze Terona, savukārt Sniegbaltīte – Kirstena Stjuarte no vampīrsāgas Krēsla. Ar jauku Sniegbaltīti var lepoties arī filma Spogulīt, spogulīt – Lilija Kolinsa ir ļoti jauna un piemīlīga (viņā var saskatīt līdzību ar Odriju Hepbernu), turklāt viņai ir arī smalki raduraksti – viņas tēvs ir dziedātājs Fils Kolinss.
Šajā rakstiņā nav īpaša iemesla zīlēt ūdeņos un spriest, kura no Sniegbaltītes interpretācijām būs veiksmīgāka saspēlē ar skatītāju auditoriju. Nav arī īsti iemesla Spogulīt, spogulīt salīdzināt ar citām neparastām, izaicinošām pasaku ekranizācijām. Kaut, protams, ja jādefinē šīs filmas stils, tas tiecas līdzināties Tima Bērtona Alises Brīnumzemē vizuālajām ekscentriādēm un Terija Giliama Brāļu Grimmu sirreālisma un šausmu vieliskumam. Vai filmai izdodas īstenot savas ambīcijas vai arī tā iesprūst kaut kur starp Bērtonu, Giliamu un vienkāršu joku gabalu ar kostīmiem un rūķiem – skatieties paši. Taču neapstrīdams ir Džūlijas Robertsas spēlēt prieks Karalienes lomā, turklāt aktrise lieliski iederas un jūtas filmas krāšņajā pasaulē.
Džūlijai Robertsai piemīt unikāla spēja piekalt skatītāja uzmanību – tā ir reta kvalitāte, tā smalkā enerģija, kas rodas starp izcilu aktieri un kameru. Ir pilnīgi vienalga, ko Džūlija Robertsa dara kadrā, jo viņa paņem visu jūsu uzmanību. Tā tas ir arī filmā Spogulīt, spogulīt.
Apēdot noslēpumaino picu
Pirmo reizi Džūlijas Robertsas zvaigznes potenciāls tika novērtēts pasenā filmā Noslēpumainā pica (1988). Nesen man gadījās būt lekcijā, kurā viens no šīs filmas izpildproducentiem krāšņi aprakstīja aktrišu meklējumu procesu filmai, kas tad arī būtībā aizsāka Džūlijas Robertsas īsto kinokarjeru (pirms tam viņas kontā bija TV lomiņas). Ja atmetam visu lieko, Džūlijas Robertsas ceļš līdz filmai par kādā picērijā strādājošām meičām nebūt nav bijis rozēm kaisīts.
Viņai bija slikta slava, proti, Robertsu ģimenes sliktā slava, par kuru bija parūpējies Džūlijas brālis Ēriks Robertss – spilgti sākušais, bet atkarībās nonākušais un neprognozējamais aktieris. Pietika paziņot, ka lomai filmā Noslēpumainā pica provēsies jauna aktrise – Ērika Robertsa māsa –, lai atskanētu skaļi producentu komentāri – negribam ielaisties nekādās darīšanās ar Robertsu ģimeni! Negribam problēmas ar skandālista Ērika māsu! Tomēr Džūlija līdz provēm nokļuva, un viņas radītais klātbūtnes efekts – smaids, jaunība, arī tā vārdos grūti raksturojamā enerģija, kas atšķir viduvēju aktieri no potenciālas zvaigznes, – darīja savu.
Filma Noslēpumainā pica bija liela veiksme, kas Džūliju Robertsu padarīja par vienu no 80.–90. gadu ietekmīgākajām Holivudas aktrisēm. Pēc Picas neviens vairs nepieminēja viņas brāļa reputāciju. Mazliet vēlāk Džūlija Robertsa lieliski tika galā gan ar femīnā patosa piestrāvotiem trilleriem, piemēram, Gultā ar ienaidnieku, gan ar valdzinošām romantiskām komēdijām, kuru kulminācija, protams, ir Jaukā sieviete – pasaka par inteliģentu prostitūtu un miljonāru –, gan ar sociālām drāmām – vides aizsardzības entuziaste minisvārkos Ērina Brokoviča filmā Ērina Brokoviča formāli ir Džūlijas Robertsas lielākā aktieriskā veiksme. Tā viņai atnesa Oskaru.
Neaizskaramā zona
2000. gadu sākumā Džūlijas Robertsas karjerā iestājās šķietams pieklusums, aktrise filmējās retāk, apzināti paņēma pauzi ģimenes veidošanai – kopā ar operatoru Deniju Molderu viņa audzina divus bērnus. Turklāt Džūlijai Robertsai piemīt respektējama vēlme pēc savas privātās zonas neaizskaramības – viņa nav no tām zvaigznēm, kas jelkad flirtējusi ar dzelteno presi. Aktrises apzinātā izturētā distance viņu ir paglābusi no daudzu kolēģu likteņa kļūt par «mikimausiem» – komiksu tēliem, ar kuru dzīvi dzeltenā prese var izrīkoties, kā ienāk prātā.
Asprātīga ir Džūlijas Robertsas atbilde kādai cienītājai no tautas, kura piestūrējusi pie aktrises Ņujorkas Zooloģiskajā dārzā, kad viņa ar bērniem skatījusies uz dažādiem kustoņiem. «Sakiet, vai jūs esat Džūlija Robertsa?» prasījusi dāma. «Jā, bet mani bērni to nezina, es priecāšos, ja jūs man palīdzēsiet un viņi to neuzzinās,» atbildējusi zvaigzne, kas šo situāciju atstāsta žurnālam Vanity Fair.
Pasaku redaktore
Tajā žurnāla publikācijā, kas veidota kā Džūlijas un viņas iecienītā režisora Maika Nikolsa dialogs (viņš aktrisi filmējis divās lieliskās filmās – Tuvāk un Čārlija Vilsona karš), Džūlija Robertsa ir inteliģenta un atturīga. Arī Maiks Nikolss norāda uz viņas unikālo kvalitāti – vienmēr būt perfektā formā, vienmēr būt diskrētai, nekad nesūkstīties un nezūdīties. Teju ideāla Holivudas dīva, kurai acīmredzot ir īpašās attiecības ar pasakām...
Vai Džūlija Robertsa tic pasakām? «Es nedomāju, ka kaut kādi burvju putekļi manā dzīvē lika parādīties Denijam Molderam (Džūlijas Robertsas vīrs – D. R.) un Maikam Nikolsam. Es uzskatu sevi par ļoti optimistisku būtni. Es vienmēr paļaujos uz cerību, ka viss būs labi. Tas ir spēks, kas ir pamatu pamatā visām pasakām. Es bieži lasu pasakas saviem bērniem, un, jāsaka, es tās pamatīgu rediģēju. Pasakas tiešām ir jārediģē, it īpaši, ja tās ir brāļu Grimu pasakas un ir jau septiņi vakarā.»
Slavas lifts
Tomēr Džūlijas Robertsas karjera taču līdzinās pasakai, vai ne? Aktrisei ir ko teikt arī šajā sakarā. Laiki ir mainījušies, bizness ir mainījies, un būtībā vairs nav iespējama karjera, kas līdzinātos Džūlijas Robertsas ceļam kinoindustrijā, – kaut vai tādēļ, ka 90. gados aktiera karjera tika būvēta soli pa solim, pakāpienu pa pakāpienam... Vai tad vairs neeksistē karjeras pakāpieni? «Nē, tagad darbojas lifts, kas ved uz slavu un tūlīt jau arī uz rehabilitācijas klīniku,» ironiski komentē Džūlija Robertsa. «Tas ir šausmīgi, jo patlaban netiek pieļauts ikvienam aktierim nepieciešamais nobriešanas un arī kļūdīšanās periods. Man paveicās – es nofilmējos vairākās veiksmīgās filmās, kuras cilvēkiem patika. Nofilmējos arī vairākās, kuras nebija veiksmīgas, – un tas ir tikai loģiski, jo jauns aktieris strādā un attīstās. Tas, kas notiek tagad, ir ļoti slikti, jo jaunajiem aktieriem nav dots laiks ne attīstīties, ne apjēgt sevi, ne saprast, ko viņš spēj, ko nespēj.»
Iespējams, slavas lifts, par kuru tik kritiski izsakās aktrise, jau ved uz Holivudas paradīzi Džūlijas Robertsas jauniņo partneri filmā Spogulīt, spogulīt – Liliju Kolinsu, bet tas jau ir cits stāsts. Savukārt Džūlija Robertsa savos 45 gados var atļauties gan izvērtēt Holivudas biznesa drastiskās pārmaiņas, gan savu karjeru, gan arī ironizēt par tēmu, kuru gribot negribot skar filma Spogulīt, spogulīt, – tā ir neizbēgamā fiziskā novecošana, kas satrauc viņas Karalieni. Džūlijai Robertsai par dabisko lietu gaitu nav ko satraukties – viņas karjera vismaz pēdējos gados vienmēr ir bijusi pakārtota citai prioritātei – ģimenei. Turklāt viņas darbības augļi un iegūtā stabilitāte ļauj aktrisei izvēlēties projektus, kas viņai pašai tiešām patīk, piemēram, ekstravaganto Spogulīt, spogulīt.
Spogulīt, spogulīt. Sniegbaltītes stāsts/ Mirror Mirror
Pasaka. ASV. 2012.
Režisors Tarsems Sings
Lomās Džūlija Robertsa, Lilija Kolinsa, Ārmijs Hamers, Natans Leins
Džūlijas Robertsas būtiskākās lomas
Ēd, lūdzies, mīli/Eat Pray Love (2010)
Nekā personīga/Duplicity (2009)
Tuvāk/Closer (2004)
Oušena banda/Ocean’s Eleven (2001)
Ērina Brokoviča/Erin Brockovich (2000) – Oskars
Notinghila/Notting Hill (1999)
Jaukā sieviete/Pretty Woman (1990) – Oskara nominācija
Gultā ar ienaidnieku/Sleeping with the Enemy (1991)
Dzelzs magnolijas/Steel Magnolias (1989) – Oskara nominācija
Noslēpumainā pica/Mystic Pizza (1988)