Kino ikona

"Es vienmēr esmu bijusi atkarīga no citu ļaužu žēlastības," — šī Blānšas frāze ir sāpīgi universāla, taču tas, kā to pasaka Vivienas Lī Blānša filmas Ilgu tramvajs finālā, ir satriecošs, dramatisks patiesības mirklis Kaut kopš 1951.gada, kad Blānšu filmā Ilgu tramvajs nospēlēja aktrise Viviena Lī, ir milzu laika straumes aiztecējušas, viņas Blānša joprojām ir etalons. Trausla, nervoza, destruktīva, ar traģiskiem pagātnes notikumiem noslēpumā. Amerikāņu režisora klasiskā filma Ilgu tramvajs, protams, ir Tenesija Viljamsa lugas Ilgu tramvajs ekranizācija, kas mūsdienās pat vairāk tiek piesaukta ne tik daudz Blānšas, cik Stenlija — aktiera Marlona Brando — dēļ. Iespējams, tāpēc, ka, filmējoties Ilgu tramvajā, Viviena Lī jau bija atzīta britu zvaigzne — leģendārās Holivudas melodrāmas Vējiem līdzi Skārleta O"Hāra, taču Ilgu tramvajs atklāja jaunu zvaigzni — Marlonu Brando seksīgā, brutālā, vīrišķīgi primitīvā Stenlija Kovaļska lomā. Tieši šajā filmā piedzima leģenda — viens no XX gadsimta amerikāņu aktiermākslas etaloniem, fiziskās, pat fizioloģiskās tēlā iemiesošanās metodes (no tā laika eksistē apzīmējums "metodes aktieris") izkopējs Marlons Brando. Jaunais aktieris Stenlija Kovaļska lomā jau bija iesitis roku, viņš bija paguvis plūkt laurus šīs pašas lugas iestudējumā Brodvejā, kad iekrita acīs režisoram Elijam Kazanam — spilgtam Holivudas talantam ar pretrunīgu reputāciju (Kazans bija viens no tiem, kurš nostučīja, apsūdzēdams simpātijās pret komunismu, vairākus savus kolēģus 50.gadu makartisma un raganu medību ērā, tādējādi sagraujot daudzu likteņus). Brando Stenlija Kovaļska raupjums, jutekliskums un tam ideāli atbilstošais sasvīdušā T kreklā iespīlētais torss ir tā ass, ap kuru vibrē gan Blānšas, gan viņas māsas — Stenlija sievas Stellas — kaislības. Filma (tāpat kā luga) kļūst par sakairinātu erotiski juteklisku un psiholoģisku dueli starp laimes alkstošo, elli pieredzējušo Blānšu un primitīvo Stenliju. Filma Ilgu tramvajs tika nominēta 12 (!) Oskariem, saņēma četrus — gan Viviena Lī, gan Kima Hantere (Stella), gan Karls Maldens — kurš spēlēja Blānšas mirkļa ilūziju — potenciālo precinieku. Oskars tika arī filmas māksliniekam, kura talants lugas nosacītību un telpas noslēgtību no defekta ir padarījis par efektu — slēgtā, svelmes pielietā, pašaurā telpa — dzīvoklītis un pagalms, kurā mīt Kovaļski un ierodas Blānša, — kļuvusi par smacējošas un klaustrofobiskas sajūtas nesēju. Ilgu tramvajs ir viena no tām vecajām filmām, kas absolūti nav pakļauta novecošanas faktoram — Vivienas Lī, Marlona Brando saspēle un, protams, Elijas Kazana režija padara šo sāpīgo, dramatisko stāstu neaizmirstam un no jauna līdzpārdzīvojamu. Filmu A Streetcar Named Desire iespējams iegādāties www.amazon.com.