Klajā nāks Sandras Kalnietes jaunā grāmata Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū

Šī vēsture grāmatā atspoguļojas neskaitāmās ēdienu receptēs, ko caurvij stāsti par ģimeni, darbu un ceļojumiem, atgādinot draugu sarunu virtuvē, kopīgi gatavojot maltīti, informē grāmatas izdevēji.Grāmatas ievadā Sandra Kalniete raksta: "Nosaukums Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū simboliski atspoguļo trīs dažādas garšas pieredzes, kas katra citādi raksturo ievērojamu periodu manā dzīvē. Varbūt pat manas paaudzes dzīvi. Prjaņiks ir atmiņu druskas no manas Sibīrijas bērnības ar tās pieticīgo ēdienu. Debesmannā, protams, ir augstā dziesma latviešu virtuvei, kura ir pamatu pamats manai garšas izjūtai un kuras tradīcijās esmu apguvusi pirmos virtuves noslēpumus. Tiramisū stāsta par pasaules paplašināšanos, kas atvērās pēc Dzelzs priekškara krišanas un Latvijas neatkarības atgūšanas."S.Kalniete atzīst, ka jaunās grāmatas ideja dzimusi lidostā, gaidot kārtējo lidojumu uz Briseli vai Strasbūru: "Patiesībā gribējās turpināt rakstīt grāmatu par atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmajiem soļiem, kuru biju iesākusi 2005. gadā, taču manā sakrikumotajā ikdienā nekā līdz tai netiku. Dokumentāla grāmata ir kā garās distances skrējiens, kuru nevar pieveikt pa gabaliņam lidostās vai citās uzgaidāmajās telpās."Tikmēr telefonā krājās īsas piezīmes par dažādiem dzīves notikumiem, bet grāmatas nodaļas sāka veidoties, kad autore iegādājusies planšetdatoru iPad: "Šis skaistais priekšmets mani pilnīgi elektrizēja un enerģētiski uzlādēja. Es ar labpatiku ikreiz izņēmu no somas eleganto plāksnīti, atvēru vāciņu un pierakstīju visu, kas iekrita prātā. Visvairāk rakstīju par saviem ēšanas un ēdiena gatavošanas piedzīvojumiem. Jā, man ļoti, ļoti patīk smaržīgā, jutekliskā, romantiskā un nejaušību pilnā ēst gatavošanas pasaule. (..) Ko tik es nebiju pieredzējusi! No Sibīrijas ēdiena pieticības līdz tukšiem pārtikas veikalu plauktiem Padomijas pēdējā desmitgadē un tad, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Eiropas ēšanas tradīciju neizsmeļamās bagātības. Biju baudījusi maltītes visplašākajā reģistrā, sākot no dažādu valstu prezidentu un ministru rīkotām oficiālām vakariņām un beidzot ar suitu gardumiem Miķeļdienas svinībās Alsungā. Tas tiešām bija kā tūkstoš jūdžu ceļojums, mans dzīvesstāsts ēdienos. Tāpēc es nolēmu to uzrakstīt un grāmatu uzdāvināt sev sešdesmitajā dzimšanas dienā."Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū, no vienas puses, tiešām ir īsta pavārgrāmata, kas piedāvā neskaitāmas latvisku, eiropeisku un arī eksotisku ēdienu receptes ar precīzi uzskaitītām sastāvdaļām un viegli uztveramu pagatavošanas aprakstu. Tās ir receptes, kuras lasot, rodas neapturama vēlēšanās doties uz veikalu, lai sapirktu visu vajadzīgo un nekavējoties izmēģinātu. No otras puses, grāmata piedāvā ieskatīties autores dzīves spilgtākajos notikumos, kuros ēdienam bijusi liela nozīme ne vien kā laikmeta, sadzīves kultūras un nacionālai īpatnībai, bet arī kā diplomātijas un lielās politikas kuluāru sastāvdaļai.Viena no spilgtākajām grāmatas nodaļām saucas Kā tika atklāta kādas mazas valsts vēstniecība Parīzē. Tas ir aizraujošs stāsts par to, kā tieši pirms piecpadsmit gadiem – 1997.gada novembrī – uz valsts svētkiem pēc remonta tika atklāta Latvijas vēstniecības Francijā jaunā ēka. Ierobežoto līdzekļu dēļ lielāko daļu darbu, tajā skaitā ēdienu gatavošanu uzņēmās veikt paši vēstniecības darbinieki ar vēstnieci priekšgalā. S.Kalniete grāmatā daļēji citē vēstuli saviem vecākiem, kurā aprakstījusi tās dienas notikumus: "Visu saplānoju, aprēķināju produktu daudzumu un svinību dienā jau agri no rīta viss vēstniecības sieviešu personāls vēstnieces kundzes vadībā un dalībā sāka tēlot restorānu. (..) Kad beidzot devos augšā uz savu dzīvokli, lai sakoptos un sagatavotos svinīgajam vakaram, izdzirdēju Marseljēzu. Tikko atbraukusī Antra Bigača iemēģināja balsi vakaram. Tas bija tik saviļņojoši! Tur nu es stāvēju, nogurusi un netīra pēc ilgās smērēšanas, griešanas, nogaršošanas, rotāšanas, ar lielu paplāti rokās, uz kuras bija sakrauti visvisādi saimniecības priekšmeti, ko nesu uz dzīvokli. Stāvēju bijīgi sastingusi, pēkšņi apzinoties: Tas brīdis tuvojas! Tas darbs ir padarīts! Man saskrēja acīs asaras…"Saspringtākais darbs pie grāmatas radīšanas noticis šovasar, kad nācās no jauna gatavot neskaitāmus ēdienus, lai vēlreiz pārbaudītu receptes un iemūžinātu fotogrāfijās to pagatavošanu. "Man bija arī vēlreiz jāpārliecinās, vai gadu gadiem krātās receptes darbojas. Katru sava vasaras atvaļinājuma dienu es pavadīju, gatavojot piecus septiņus ēdienus. Rekords bija vienpadsmit ēdieni. Vīrs Ansis un mazdēls Armands pārmaiņus fotografēja visu, ko es darīju pie plīts vai galda. Kopumā viņi fotoslēdzi ir nospieduši vairāk nekā septiņus tūkstošus reižu!" atceras Sandra Kalniete.Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū» ir Sandras Kalnietes ceturtā grāmata. Pirms tam viņa sarakstījusi grāmatas Latvju tekstilmāksla (1989), Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza (2000) un Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001). Pēdējā jau tulkota divpadsmit pasaules valstu valodās (nākamgad iznāks arī japāņu un ungāru valodā) un kļuvusi par visvairāk tulkoto latviešu mūsdienu literatūras darbu.Grāmatas atvēršanas svētki plānoti š.g. 29.novembrī, to laidīs klajā apgāds Zelta grauds. Grāmatas māksliniecisko iekārtojumi veidojis Uldis Sosnovskis. Paredzams, ka Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū parādīsies tirdzniecībā novembra pēdējā nedēļā.