KM darba grupas izstrādātā Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija trīs gadu periodam

Lasītājs saka:Un kā vēl, Artūr, var.Te būs kā Ērmanītim Ar šito rulli var nosist bulli.Arī lmabus būs, bet ne visiem Saka, ka kaut kas domē teicis jau pagājušā gadā no krīzes jau esot laukā.Vai tik ne plānošanas nodaļas vadītāja tā bijusi. (nu laikam jau taisnība par to, ka šī izgājusi)Tad jau tu vari iedomāties kas tur būs saplānots he he heA par visadu . dibināšanu tu labi pateici, kundzei apvaicajies pa šito tēmu, varbūt uziināsi ko vēl.Darba vietas tiek veidotas, aizej un paskaties cik darbinieku ik dienas staigā ap pakšiem un pīpē, nezinādami ko darīt.Novadam ir laba vadība šīs pēdiņas ieliec tekstā pats, ja domā ka vajag.

Effectivement, chacun se doit d'agir dans son pprroe coin et gagner le de9fi pour un environnement sain pour nous meame mais surtout pour nos ge9ne9rations futures. Une feuille de route, certes, vient d'eatre adopte9e e0 Durban pour un e9ventuel accord sur la re9duction de l'e9mission de gaz e0 effet de serre en 2015. C'est un premier pas mais c'est encore largement insuffisant. Comme le dit si bien l'article, il ne fallait pas espe9rer plus. C'e9tait un fait pre9visible.

Par nekustc481mo c4abpac5a1uma ndookli un iedzc4abvotc481ju ienc481kumu un socic481lo ndookli. Es domc481ju tc481 ir slikta doma. Vc493l papildus maksc481t naudu pa nekustamo c4abpac5a1umu, tas uzc586c493mc493jam palielina fiksc493tc481s izmaksas (telpu c4abre). Kas savukc481rt izraisc4abs c4b7c493des reakciju telpu nomc481: e280a2 c5a0o uzcenojumu pievienos produkciju cenai (krc4abtas konkurc493tspc493ja). e280a2 Trec5a1kc481rt jaunam uzc586c493mumamkritisko sc481kuma kapitc481ls pieaug (sec5a1u mc493nec5a1us jc481c4abrc493 telpas ofisam nezinot vai bizness strc481dc481s vai nc493). Ja bizness neiet darbiniekus var optimizc493t, bet telpas ir vajadzc4abgas.e280a2 Pac5a1reiz ienc481kumi no nekustamc481c4abpac5a1uma nodokc4bca ir pat divc481m kc481rtc481m zemc481ki nekc481 no iedzc4abvotc481ju ienc481kumu un socic481lc481 nodokc4bca. Lai budc5beetc481 bc5abtu tie pac5a1i ienc481kumi,nekustamc481 c4abpac5a1uma ndooklim jc481pieaug vairc481kas kc481rtas pat. Par nodokc4bcuprogresivitc481ti/ taisnc4abgumu Doma par iedzc4abvotc481ju ienc481kumu ndookli:e280a2 Jc481bc5abt pietiekami lielam ar ndookli neapliekamam minimuma, naudassumu, kur cilvc493ks var dzc4abvot arc4ab ar mazu algu.e280a2 Tc481s persona, kas pelna vairs vidc493jc481 jc481maksc481 augstc481ks procents pa katri nopelnc4abto latu (valstsbudc5beetam vajag naudu). e280a2 Tomc493r, lai nestc481tos situc481cija, ka bagc481tie cilvc493ki tur naudu c481rpus Latvijas un izmanto nodokc4bcu atlaides citc481s valstc4abs, progresivitc481tei jc481bc5abt ierobec5beotai.Aplokc5a1c586u algas. c5a0o problc493mu es skatc4abtu konstatc493 ar valsts attieksmi pret tc481s iedzc4abvotc481jiem. No savasalgas apmc493ram es maksc481ju 45% nodokc4bcos. Atc5a1c4b7irc4abba no manis un tc481s personas, kas nemaksc481 nodokc4bcus ir: e280a2 Mani socic481lc481 garantija, ja es kc4bcc5abc5a1u bezdarbnieks e28093 (valsts samazinc481ja bezdarbnieka pabalstus); e280a2 Mani socic481lc481 garantija, pensija bc5abs lielc481kae28093 (valsts samazinc481ja pensiju un vc493l vc493las to samazinc481t);e280a2 Nodoklis tiek citc481m socic481lc481 vajadzc4abbc481m:izglc4abtc4abbas, veselc4abbas un infrastruktc5abras pakalpojumi ir c4bcoti zemc481 lc4abmenc4ab un par to vc493l papildus prasa naudu. e280a2 Tad kc481pc493c man maksc481t ndookli, ja c5a1odienas nauda ir vc493rtc4abgc481ka par rc4abtdienas naudu un atdeves no valsts pusesir minimc481la.

I hope you don't mind, but I've been using google rdaeer to subscribe! It pulls it in the moment you send it (just like email does), and puts it in a folder that helps me keep organized and not miss an entry. My email is a total mess, and I miss most of what comes by email subscription. Anyway, I just wanted to say that to let you know I am indeed subscribed and am happy to follow and participate in the discussions!Chas

Grende ar politoloģi Ivetu Kažoku ir vienisprāt - latviešu rakstniekiem jāsāk rakstīt angliski, kā to jau tagad dara Tom Crosshil vai Toms Kreicbergs. Tikai angļu mēlē ir latviešu literatūras nākotne un izaugsmes potenciāls - lielāks tirgus, lielākas cerības. Tēvzemes mīlestību vislabāk noregulēs tirgus - ja latvju mēlei jāmirst, tad neko nevar darīt! Vienīgi dīvaini, ka Grende un Kažoka aizstāv liberālismu, kas ir ar blīkšķi izgāzies gan ASV, gan Eiropā, tomēr šīs divas pasāpmierinātās provinciāles par katru cenu vēlas šīs kļūdas vēl arī pābaudīt uz savas tautas ādas, jo nekādu ideju - kā dzīvot jau nav. Atliek akli sekot pseidopanākumu gavilēm un pārdoto biļešu skaita tirgus maģijai. Tas ir visa unikālā, izcilā un retā noliegums. Kaut kas tieši pretējs kultūras izpratnei.

vēlos atzīmēt, ka šajā dokumentā apkopota nozares pastāvēšanas kvintesence, literatūras mājas pamati, kas celti nevis uz pieņēmumiem, bet pārliecību un pieredzi. tas viss pastēvēja un tika atbalstīts no valsts sākot jau ar 2000.gadu un tika sagrauts līdz ar kīzes griezienu kultūrai 72 % apmērā. doma par nopietnu nozares stratēģiju var sākties tikai pēc tam, kad šie pamati ir atjaunoti. par to arī stāsts.

"Stratēģiju" izlasīju. Mums vēstīja,ka tas esot smaga,3 mēnešu gara darba rezultāts. Darītāji -tie,kas šobrīd visvairāk tērē literatūrai domāto naudu un viņu pārstāvji. 3mēnešu darbam -pavāji. Ja iesaistīja vienu no dižākajiem latvju literatūrai domātās naudas tērētājiem Jāni Ogu,tad viņš kā valsts naudas tērēšanas liels speciālsits varēja arī dot informāciju par tulkojumiem,to skaitu, Latvju tekstu daarbību( minot tirāžas palielināšanos(ja tāda ir), izdotos darbus, minot tirāžas, vairākkārt atbastītiem autoriem- popularitātes pieaugumu,kas izpaužas augošās tirāžās katram jaunam izdevumam. Ši gan nav stratēģija bet apgalvojums,kuru īsāk var izteikt- mēs sevi nosaucām par latviešu literatūru,tādēļ dodiet mums naudu un labāk-vairāk. Loģiski,ka šajā dokumentā nav ko apspriest,jo nav analīzes tam,ka ieguldījums naudā dod atdevi literatūrā. Vāji, un nav brīnums par rakstnieku daļas histēriju-naudu gribas,bet pamatot šo gribēšanu nevar.

"Stratēģiju" izlasīju. Mums vēstīja,ka tas esot smaga,3 mēnešu gara darba rezultāts. Darītāji -tie,kas šobrīd visvairāk tērē literatūrai domāto naudu un viņu pārstāvji. 3mēnešu darbam -pavāji. Ja iesaistīja vienu no dižākajiem latvju literatūrai domātās naudas tērētājiem Jāni Ogu,tad viņš kā valsts naudas tērēšanas liels speciālsits varēja arī dot informāciju par tulkojumiem,to skaitu, Latvju tekstu daarbību( minot tirāžas palielināšanos(ja tāda ir), izdotos darbus, minot tirāžas, vairākkārt atbastītiem autoriem- popularitātes pieaugumu,kas izpaužas augošās tirāžās katram jaunam izdevumam. Ši gan nav stratēģija bet apgalvojums,kuru īsāk var izteikt- mēs sevi nosaucām par latviešu literatūru,tādēļ dodiet mums naudu un labāk-vairāk. Loģiski,ka šajā dokumentā nav ko apspriest,jo nav analīzes tam,ka ieguldījums naudā dod atdevi literatūrā. Vāji, un nav brīnums par rakstnieku daļas histēriju-naudu gribas,bet pamatot šo gribēšanu nevar.

Esam pamatīgās auzās. Tik daudz inteliģent,u un tik sekla stratēģija. Vien dažu ambiciozu pieprasījums pēc naudas. Jāievieš nacionālais pasūtījums, te nekas cits nelīdzes.

Stratēģijas darba varianta autors ir KM izveidotā darba grupa - rakstniece, SIA Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja padomes locekle Nora Ikstena, Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares ekspertu komisijas locekle Maija Burima, KM Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, SIA Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja valdes locekle Andra Konste, biedrības Latvijas Literatūras centrs direktors Jānis Oga, biedrības Latvijas Grāmatizdevēju asociācija valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, literatūras pedagoģe, literatūrzinātniece Lita Silova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un dzejnieks Jānis Vādons. ___________________________________________________________ Vai šeit kāds nosaukts nepareizi? Kurš, izņemot divas ierēdnes, ir cilvēks, kas nav saistīts ar rakstniecību un grāmatniecību? Vai arī, tomēr būdamas saistītas ar nozari, pārējās nosauktās personas ir pilnīgas nulles savā jomā? Lūdzu, paskaidro savu sašutumu!

gribētos gan atgādināt, ka šo dokumentu gatavo un raksta KULTŪRAS MINISTRIJA, darba grupa piedalās tikai ar idejām. Turklāt pašā darba grupā ir tikai divi literāti, tā kā "uzbraucieni" par dumjajiem literātiem ir smieklīgi, piedevām nezinot ne darba grupas darba kontekstu, ne "uzstādījumu" no ministrijas puses utt. bet visi tikai bļauj, visi zina un , protams, labāk nekā darba grupa. cik mums valsts bagāta ar visās jomās viediem cilvēkiem! tikai nez kāpēc aizdomas, ka šie bļāvēji savā dzīvē vispār neko nav ne sasnieguši, ne izdarījuši.

Kur tu redzi, ka tiek pieprasīta tā bezjēga? Es neredzu. Jā, tūlīt pēc brīvlaišanas ļauži grāba to, kas melnāks un plikāks (чернуха и порнуха), bet pilnīgi droši varu apgalvot, ka tie laiki ir pagājuši. Bet izdevēji tāpat kā padomju laikos, kad vainīga bija iekārta un partija, nespēj iet kopsolī ar pieprasījumu, lai gan to vien piesauc un attaisno savu nolaidību. Cik nācies runāt gan ar paziņām, gan dažādās auditorijās, cilvēki alkst "veco, labo klasiku" - gan vēlas no jauna izdotus klasiķu darbus nopirkt, gan iepazīt laikabiedru sarakstīto, bet tādu, kur autori neapzelētu pašu murgus, kaimiņu/"slavenību" seksu un neštancētu ziepju operas. Nav tie draņķi pieprasīti, nav! P.S. Malacis, ka mācies valodas! Tā turpini! Lai veicas! :)

Saki labāk 'pans' nevis 'pane' - būs precīzāk! :)) Bet par traktoristu un "Karogu" būšanām: Vai, tavuprāt, to "..zemo māksliniecisko līmeni.." pērk akadēmiķi un profesori? Lubeņu tūkstošus un Rukšānes garadarbus viņi lasa? Vai tomēr atpūtas brīžos dod priekšroku šeit komentāros minētajām Freimanes atmiņām? Jā, savulaik "Karogs" bija izdevums, kur publicēja labu literatūru... Protams, padomijā arvien kādam činavniekam mēdza rēgoties "imperiālisma diversijas" pat omes sapirktajās "Daiļrades" sedziņās, taču, domāju nenoliegsi, ka pliku pēcpušu "literārs" apdzejojums automātiski nav kvalitātes apliecinājums. Starp citu - man, piemēram, arī gribētos uzzināt, kurā brīdī un kuras "gudrās" galvas tika nolēmušas, ka lasītāji/skatītāji/klausītāji patoloģiski izslāpuši pēc tamlīdzīgas "demokrātijas un brīvības" - kāpēc tādā vājprātīgā kvantumā tiek producētas un uzbāztas tās spīdīgās sēnalas, trulie šlāgeri, "hipermoderni radošie" iestudējumi? Man pazīstamie cilvēki tādus nepatērē, bet, ja kāds tomēr reklāmas iespaidā pamēģinājis, tad turpat un bez ilgas spriešanas arī izsviedis, mokoties ar sāju paša vientiesības un produkta kroplības pēcgaršu... P.S. Neraugoties uz šitām samazgām, manuprāt, ja kāds tās patērē, tad lai tik turpina! Vienkārši jābūt arī sakarīgai literatūrai/mākslai/reklāmai - tām arī būs savs patērētājs! Turklāt absurds ir deklarāciju finansēšana - nu, nav māksla salīdzināma ar sportu, nav! Ja sportists trenējas, trenējas, trenējas, tad kādā brīdī viņš tiešām sasniedz rekordu - vismaz personīgo. Bet mākslinieks/rakstnieks tādu rekordu jeb šedevru var arī nesasniegt, toties viņa vidusmēra produkcija, protams būs laba - meistarīgi kaldināta - tāda, par ko nav jākaunas un nav arī pamata maukt nimbu galvā. Ļoti nelāga lieta ir tā 'apriori' finansēšana - vistiešākais ceļš uz galma jeb pasūtījums/propagandas mākslu... Vai es gribu lasīt viļu lāču darbus? Nē! Bija viņš taču profesionālis un pat kādu vērtīgu, paliekošu darbu tika radījis, bet, sajutis naudas un varas garantiju, sāka apdziedāt koksagiza sēju Latvijas atbrīvotajās ārēs... Un aizrāvās uz neatgriešanos... Māksla, protams, nav ražošana vai lauksaimniecība, bet laba iznākuma priekšnoteikums visiem ir viens - nekādu kredītu! Tikai bez tiem cilvēks ir brīvs: piemēram, skunstnieks/rakstnieks radījis kādu izcilu darbu un to pārdod vai saņem stipendiju kādam laikam - tāda ir ikdienišķā dzīve... Solījumi un zvēresti, ka es kā mākslinieks apņemos kaut ko ražot kvalitatīvi, ir absurdi un labākajā gadījumā vistiešākais ceļš uz primitīvu angažētību.

1) Es neteicu, ka Latvijā ir tikai slikti tulkotāji. Teicu, ka draņķīgas produkcijas tiešām ir daudz un bez švakiem itkā tulkotājiem tomēr neiztiek. Atkārtoju, viens labs piemērs ir Eko darbu tulkojumi - profesionāli, prasmīgi, lieliski. Bet uz vienu šādu tulkojumu ir desmit skricelējumu par nožēlu... 2) Sapratu jau sapratu, ka lielākā daļa paredzēta tulkošanai svešvalodās, bet, kur ir līdzšinējie tulkojumi, kamēr finansējums bija? Kur??? Esmu cītīgs grāmatnīcu, grāmatu izstāžu un bibliotēku apmeklētājs, bet, nudien, esmu sastapis tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus izdevumus. Kur ir tie tulkojumi - vai tie tiek rādīti tikai ārzemniekiem? Man tā naivi šķiet, ka aiz šitās tulkošanas izkārtnes vai nu nav darīts vispār nekas, vai, kā jau teicu, nauda nošanota visādām bezjēdzībām "ap tulkošanu". Negribētu, protams, ka man būtu taisnība, bet ņemšu par pilnu to prasīšanu tikai tad, kad būšu redzējis padarīto! Lūdzu, publicējiet sarakstu - tikai nosauciet tos pārtulkotos izdevumus kopš 1990.gada! Tas ir tik vienkāršs, toties pārliecinošs arguments!

Tulkošanai nauda tiek pieprasīta gan - palasi tās tabuliņas! Viss jau būtu lieliski, bet varbūt tu zini, kur tas "suns aprakts"? Kāpēc saturīgu darbu tulkošanai naudas mūžīgi nav, bet tā mūzdien atrodas visādu sēnalu satulkošanai, turklāt, kā jau teicu, ar gōgli, jo citādi jau tādi "šedevri" nav sacepjami? P.S. Ikvienu projektu var gan "izmuldēt", gan jēdzīgi pamatot. Šajā izstrādājumā, neraugoties uz vārda meistaru klātbūtni, lasāmi vieni vienīgi "šanas biedrības" lozungi. Protams, ka projekta izveides paraugam jābūt un tas ir, bet, ja cilvēki, kuri raksta konkrēto projektu, ar sirdi un dvēseli "deg" par savu lietu, tad viņi spēj argumentēt lietišķi (ar statistikas datiem un padarītā sarakstiem u.c.) nevis šanot šanošanas galā. Tāda "stratēģija" tad visdrīzāk arī ļauj uz nebēdu nošanot jebkādus līdzekļus jebkādiem mērķiem - pat lietvedības un latviešu valodas speciālists "izmežģīs smadzenes", pūlēdamies atšifrēt visas šanas un to, kas tajās iešifrēts, nevis jēdzīgi, gramatiski pareizi un bez liekvārdības izklāstīts. P.P.S. Tāpēc arī tādu ražojumu uzskatu par pliku bļaustīšanos - saturs ir nekāds (kā amēba), bet realitāte - grāmatu plaukti liecina par minimālu ieguldījumu toties maksimālu cenu.