Vai maz ir kas nopietnos vārdos definējams, ko mēs sagaidām no, pirmkārt, romantiskas komēdijas, otrkārt, komēdijas tieši ar populārā TV šova Izmuļķots vadītāja Eštona Kačera un leģendārās zemjostas kinožanra klasikas — brāļu Farelli filmas Šis–tas–par–Mēriju sejas Kameronas Diazas piedalīšanos centrālā — izklaidētāju — pārīša lomā, treškārt, no stāsta, kura galvenā darbība norisinās pēc vētrainas uzdzīves un fiksas laulības nakts visšaubīgākās reputācijas vietā pasaulē — pilsētiņā ar nosaukumu Lasvegasa? Skaidrs, ka ne. Mēs sagaidām jociņus par diviem lāga "idiņiem", kuriem uz galvas nogāzusies MLV — Mūža Lielā Veiksme, rakstāma ar sešām nullēm. Precīzāk — trīs miljoni zaļo prezidentu. No viena uz labu laimi spēļu automātā iemesta žetona. Džekpots!
Tomēr līdz šim televīzijas formātā strādājušā Toma Vona debijai Holivudā — filmai "Līdz džekpots mūs šķirs" — piekrīt prastai situāciju komēdijai netipiskas "piedevas". Kas žanra šķietamajā mazprasīgumā izlutinātajam skatītājam nāk tikai par labu.
Pirmo bonusu visi saņem ar atzīstamu un visnotaļ slavējamu režisora vai kastinga vadītāja izvēli — ir dzimis jauns un labs komisks duets, — Kačers ar Diazu pārliecina ne tikai vieglprātīgo "lūzeru ādā" (jo abi — Džeks un Džoja — tikko zaudējuši darbu, bet, tā kā abi ir gana jauni un sprauni, tad neiegāžas vis sevi žēlojošā pirmsklimaktēriskā+sociālā depresijā un neveļ savu likstu vainu uz visu pret viņiem, nabadziņiem, sazvērējušos cilvēci, bet gan dodas riktīgi, kaut par pēdējiem grašiem, uzdzīvot, gluži kā krievi vadoties pēc allaž feinās formulas — ja jau mirt, tad ar blīkšķi!).
Jā, Kačers un Diaza uzvedas kā izlaidušies tekuļi (jo viņiem nav, ko zaudēt), bet jau filmas sākumā iezīmējas kāda būtiska tēma — viņi prot paturēt acīs tieši tos sīkumus, kas vēlāk lieti noderēs, abiem izkārpoties no savārīto ziepju bedres. Un ziepes nav no mazajām — kādā Lasvegasas fikso laulību būdā nu Džeks ar Džoju pilnīgā pālī ir reģistrējušies kā laulāts pāris, un pēc ASV likumiem — abiem viss, arī minimālajā kopdzīvē iegūtais, ir legāli kopīgs. Te filma ar smieklīgiem panākumiem iestūrē divu Lielo Egoistu psihoanalīzes jeb psihoterapijas paraugstundā, kas patiešām bez moralizēšanas un pedalizētas didaktikas atražo visus spilgtākos stereotipus par Lielo Vīrieša Ego un Lielo Sievietes Ego — vēl pie reizes paironizējot, kuram TAS (ego) mēdz būt lielāks. Pats burvīgākais, ka pat ASV tiesa, visvisvislabākie draugi padomdevēji un visi apkārtnes psihoanalītiķi kā sazvērējusies pret Džeku un Džoju — šiem pie miljonu dalīšanas netikt, kamēr nebūs izciests pusgadu piespiedu ģimenes sods! Vai kamēr šamējie nebūs tikuši skaidrībā, kas īsti bija TAS, kas abus mirklīgā sajūsmas uzplūdā noveda pie velnišķīgās idejas — apprecēties Lasvegasā? A ja nu tas ir Liktenis?
Uzdrīkstos apgalvot, ka Kačeram ar Diazu izdodas komēdijas aktieriem visgrūtākais profesionālais pienākums — viņi prot iemīlināt skatītāju sevī gan situācijās, kad abi pa kārtai uzvedas izcili cūciski, gan tad, kad starp viņiem noskrien simpātiju dzirkstelīte, kas, protams, kā jau pie rūdītiem revolucionāriem, pāraug košā liesmā. Turklāt abiem izdodas mainīt skatītāja uzmanības (un, sekojoši, līdzpārdzīvojuma) fokusu — te "mēs" nostājamies Džeka, te — Džojas pusē. Vismaz morālā ziņā.
Jums ir tiesības jautāt — nu, bet ļimoni, kam tad galu galā tiek tie kazino vinnētie trīs dolāru miljoni? Nesatraucieties, labestības dienas vēl nav ASV regulāra prakse un valsts sociālās nedrošības sistēmu arī Džeks ar Džoju negrasās labot. Jā, un vēl jau tie nodokļi...
***
TIEŠĀ RUNA
Kamerona Diaza. Es piekritu piedalīties šajā filmā tikai divu, nē, patiesībā viena iemesla dēļ — man gribējās jautri pavadīt vasaru (filmēšana notika pērnā gada jūnijā un augustā — N.N.). Eštons un Lasvegasas ugunis šo iespēju garantēja. Par savu finansiālo stāvokli man raižu nav, tādēļ šī nepavisam nav naudas filma, bet tīrā izklaidēšanās.
Vai jums nešķiet, ka ar šāda rakstura filmām jūs tiešā veidā reklamējat azartspēles?
K.D. Amerikāņi jau ir tāda veiksmes nācija, un, ziniet, kazino nevienu ar varu nevelk iekšā. Es kaut kur lasīju, ka katrs otrais amerikānis spēlē...
Eštons Kačers. Es pats arī šad tad uzspēlēju, man jāatzīst, mēs ar Metu (Deimonu, Borna identitātes zvaigzni — N.N.) diezgan nopietni nodarbojamies ar pokera spēli, esmu viņu dažas reizes arī uzveicis, bet Mets taču ir Amerikas čempions! Lielākais zaudējums, ko esmu "papūtis" Lasvegasā, man ir kādi 70 tūkstoši. Nav jau daudz.
K.D. Tu esi traks, Ešton! Es vienreiz zaudēju četrus taukšķus, un man bija ļoti žēl, pat apraudājos. Es gan turpat pēc brīža vinnēju desmit... Nē, Ešton, tu esi pilnīgi dulns! (Smejas.) Nu, redzat, visa filmēšana bija šādā stilā.