Kosovas albāņu aktrise Arta Dobroši, kuras dzīslās tek arī ungāru asiņu urdziņa, Lornas lomu piemērot, franču valodā zināja tikai nedēļas dienu nosaukumus un aizskaitīt līdz desmit. Tomēr, ja nu par ko vispirmām kārtām vajadzētu apbalvot Kannu festivāla dubultlaureātu beļģu režisoru brāļu Žana Pjēra un Lika Dardēnu filmu Lornas klusēšana, tad nevis par scenāriju (kā tas nu jau trešo reizi notika 2008.gadā Kannās vai Eiroparlamentā, kur filmai Lornas klusēšana/La Silence de Lorna tika piešķirta balva LUX - gaisma! - par "gada labāko filmu, kas ilustrē kultūru atšķirības un Eiropas kopējās humānistiskās vērtības"), bet gan tieši aktrisei Dobroši - trauslai, ikdienišķi skaistai, raksturā nelokāmai sievietei. Precīzāk, viņas tēlotajai Lornai, kas reālisma manierē uzņemtajā filmā spēj atklāt ne tikai konkrēto sižetā paredzēto Lornas, albāņu ekonomiskās bēgles, izmisīgo cīņu par izdzīvošanu un cilvēka cienīgu dzīvi vispār (darbība, kā parasti Dardēniem, notiek industriāli garlaicīgajā, var pat teikt, tracinoši depresīvajā Lježā - paradoksāli, bet tai pašā, no kurienes nāk romantiski slavenās mežģīnes un porcelāns!), bet veselu spēcīgu blakus tēmu - par sievietes universālo gatavību jūtu un nākotnes laimes vārdā nest baisus upurus. Vispirms jau noliedzot sevi. Tagad un te.
Pasu prostitūcija
Filmas sižeta shēma ir tikpat banāla, cik intriģējoša. Pārticības zemē Beļģijā darbojas albāņu mafija, viens no tās "biedriem" - avantūrists bandītēns Fabio - izdomājis ienesīgu biznesa shēmu, kā nopelnīt uz imigrantu un ES pases tīkotāju rēķina. Proti, Beļģijas pavalstniecības iegūšanai albāniete Lorna apprec beļģu pilsoni Klodiju (kārtējo reizi brīnišķīgs liktenim nolemtā upura lomā ir brāļu Dardēnu zīmols aktieris Žeremijs Renjē; skatīt viņu arī Dardēnu filmās Bērns, Solījums, Dēls), kurš izrādās narkomāns un ar kura drīzu nāvi rēķinās Fabio (ir pat gatavs to pasteidzināt), lai pēcāk atraitne un nu jau Beļģijas pilsone Lorna apprecētu bagātu krievu biznesmeni, kas savukārt par ES pasi gatavs dāsni maksāt. Šāda "pasu prostitūcija" ir reāli visai izplatīts rūpals.
Hipnotiski un jaudīgi
Nelaime tikai tā, ka Lorna izrādās nevis elementārs "zobratiņš"
Fabio ieplānotajā biznesa mehānismā, bet dzīvs un pretrunu plosīts
cilvēks. Viņa, no vienas puses, sapņo par romantisko mīlu ar
Albānijā palikušo mīļoto ar iesauku Vanags, no otras - būdama
varbūt pat patoloģiski apzinīga un atbildīga, Lorna pamazām sāk
uztvert likteņa (patiesībā - mahinatoru) piespēlēto narkomānu
Klodiju par savu krustu, kas jānes un jāgriež uz pareizā ceļa. Un
vēl jau ir arī krievs...
Dardēnu meistarību raksturo prasme teju hipnotiskā manierē pasniegt visreālistiskākās dzīves situācijas, piepildot tās ar skopu, bet tāpēc ne mazāk jaudīgu aktieru tēlojumu. Iegrimt Lornas izmisīgajā klusēšanā, kas ir viņas cīņas veids ar dzīves apstākļiem, ir radikāli aizraujoši. Un, ziniet, notiek brīnumi: arī Klodijs notic Lornas sapnim par iespējamo laimīgo nākamību. Tikai problēma jeb filmas eksistenciālais jautājums - ko darīt ar šiem "liekajiem cilvēkiem"? - paliek spēkā. Atrisinājums nav laimīgs nevienam. Kaut gan - kā uz to paskatās...