Turpinājums, Meklēšanā/Wanted (ar Andželīnu Džoliju) un tāds režijas smalkums kā kopā ar Timu Bērtonu producētā "depresīvā" animācija 9. 1.janvārī Latvijā (arī Krievijā) startē Bekmambetova producētā filma Melnais zibens, kas tiek piedāvāta kā pirmais Krievijas kinogabals par nacionālo supervaroni - tādu lokālas nozīmes supermenu/betmenu, kura burvju spēks slēpjas šarmantā "aksesuārā" - retro vāģī volga.
***
Piedāvājam sarunu ar Melnā zibens producentu T.Bekmambetovu
Kā radās ideja par Melno zibeni?
Es ar šo ideju nēsājos gadus divus. Satiku savu kolēģi Sašu Voitinski, ar kuru savulaik daudz esam strādājuši kopā reklāmā. Patērzējām, pamētājām idejas. Viņam bija noriebies strādāt ar mūzikas klipiem, es viņam piedāvāju darbu savā kompānijā. Esmu redzējis ļoti daudz viņa veidoto klipu - tie ir talantīgi, ļoti precīzi, ļoti kinematogrāfiski. Voitinskim nesagādā problēmas uzrunāt plašu auditoriju, atrodot precīzu intonāciju. Piedāvāju viņam izvēlēties vienu no projektiem, kas manā studijā bija attīstības posmā. Voitinska uzmanību piesaistīja Melnais zibens, kas sākotnēji bija iecerēts kā trilleris par ielu sacīkšu braucējiem. Pāris nedēļu pastrādājis ar projektu, viņš atnāca pie manis ar svaigām idejām. Būtībā no vecā stāsta bija palikusi tikai volga, viss pārējais bija radīts no jauna. Kad strādāju ar filmu Meklēšanā/Wanted Prāgā, Losandželosā un Čikāgā, stundām runājāmies ar Voitinski pa telefonu - apspriedām Melnā zibens ideju, raksturus. Mēģinājām saprast, kas būs filmas publika, kas tai šķistu interesanti. Pēc gada bija gatavs arī pirmais scenārija variants, ko piedāvājām studijai Universal. Tā deva mums zaļo gaismu, un Melnais zibens kļuva par pirmo krievu filmu, kas izveidota ar Holivudas Universal atbalstu.
Ko jūs īsti gribat pavēstīt ar Melno zibeni?
Esmu pārliecināts, ka šīs filmas vienkāršība būs tas iemesls, kas padarīs to komerciāli sekmīgu. Uzskatu, ka šajos juku laikos ir būtiski cilvēkiem vēstīt vienkāršas, skaidras lietas. Teiksim, atziņu, ka upurēšanās un darbs citu labā ir cilvēka dzīves lielākā vērtība. Tev nebūs darīt citiem to, ko tu negribi, lai citi nodara tev. Būtībā jau elementāri - šie pamatpostulāti bija saprotami "pagātnes varoņiem", bet mūsdienās ir jāsāk viss no gala - jāstāsta pamatlietas, arī tas, ka alkatība un egoisms ir milzīgs grēks.
Filmu uzņēmāt ārkārtīgā tempā - tikai 44 dienās…
Tā tas bija. Filmai bija divi režisori: Aleksandrs Voitinskis strādāja ar aktieriem, un Dmitrijs Kiseļevs režisēja specefektu ainas. Ar Dmitriju esam strādājuši kopā gan Dienas sardzē, gan Nakts sardzē, arī Meklēšanā. Viņš vienmēr bijis atbildīgs par darbības ainām un specefektiem. Mēs nolēmām apvienot divu režisoru spēkus, lai saīsinātu uzņemšanas periodu.
Vai nebija kārdinājuma Melno zibeni režisēt pašam?
Nē, es nekāroju režisēt Melno zibeni, jo zināju, ka tas būs grūts projekts, ko es labprāt uzkrautu uz citu pleciem. Producenta darbs ir izraudzīties cilvēku, kurš spēj izveidot filmu, kas atbilst tā gaidām. Taču par rezultātu ir atbildīgi abi - gan režisors, gan producents. Galu galā producents izdara atbildīgāko izvēli - izvēloties režisoru, viņš izvēlas arī filmas stilu, manieri, intonāciju. Kad izvēlējos Sašu Voitinski, biju pilnīgi pārliecināts, ka Melnais zibens būs tāds, kāds tas galu galā arī ir. Man patīk komunicēt ar jaukiem cilvēkiem, kuriem piemīt ambīcijas un aizrautība. Man patīk palīdzēt paplašināt viņu ietekmes lauku.
Kāpēc, jūsuprāt, Krievijai ir nepieciešama filma par savu supervaroni?
Uzskatu, ka mums pietrūkst filmu, režisoru, rakstnieku, kas spētu pastāstīt cilvēkiem, kas ir labi un kas ir slikti. Viss mūsu pasaulē ir sajaucies, viss šķiet tik sarežģīti. Savā ziņā Melnais zibens summē iepriekšējās paaudzes sociālās problēmas - sociālā, arī morālā nenoteiktība bija spilgta 90.gadu parādība, viss bija tik juceklīgi un radīja augsni dažādiem mītiem, mistifikācijām. Uzskatu, ka tagad ir izaugusi paaudze, kas vēlas vienkāršas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem - kas ir labi, un kas ir slikti.
Mēs nevaram izvairīties no amerikāņu filmām par supermeniem, zirnekļcilvēkiem un tamlīdzīgi… Protams, var šīs filmas Krievijā vienkārši importēt, taču mūsu cilvēki grib redzēt līdzīgus stāstus, kuru darbība notiek mums pazīstamā vidē, kurā darbojas mūsu aktieri. Šī iemesla dēļ ideja par filmu, kurā darbojas krievu supervaronis, ir lemta veiksmei! Turklāt krievu kultūrā ir neviens vien supervaronis, tikai mēs to esam piemirsuši. Domāju, ar Melno zibeni esam atbildējuši uz publikas pieprasījumu.
Vai neradās kārdinājums savu supervaroni ietērpt melnā lateksā?
Filma ir evolūcijas rezultāts - Melnajā zibenī varēs saskatīt atskaņas gan no Dienas sardzes un Nakts sardzes, gan arī no Likteņa ironijas 2. Abu Sardžu princips bija meklēt ireālo, mistisko ikdienišķajā. Vampīri un raganas, izrādās, ir mūsu kaimiņi, ikdienišķi ļautiņi - un tas šokē. Nolēmām Melnajā zibenī izvairīties no klišejām. Ja Maskavas ielās parādītos cilvēks lateksa kostīmā, skatītājiem nāktu smiekli. Gribējām, lai filma ir pēc iespējas reālistiskāka un lai mūsu supermena vienīgais "lateksa kostīms" ir viņa volga GAZ 21 - šis brīnums, kas viņam piešķir īpašas spējas.