E.Labanovskis teica, ka interesi par Rīgu kā filmēšanas vietu ir izrādījušas vēl vismaz četras - piecas ārvalstu filmēšanas grupas, kas nozīmē, ka “spējam konkurēt starptautiskajā filmēšanas vietu tirgū”. Starp tiem, kas interesējas par iespējām filmēt Rīgā esot Īrijas, Ziemeļvalstu, Kanādas, Krievijas ASV filmu kompānijas, tai skaitā tāds slavens mākslinieks kā M.Gibsons.Šogad no četriem pieteikumiem _Rīgas filmu fonds_ atbalstījis trīs filmu uzņemšanu. Viena no filmām ir japāņu filma _Mākoņi pār pakalnu_, kur tiek atspoguļoti Krievijas - Japānas kara notikumi, atbalstu ir guvusi Larsa fon Trīra kompānijas producēta Dānijas vēsturiskā filma _Karaliskā dēka_ par Dānijas karaļa galma dzīvi 18. gadsimtā. Atbalstīta arī ir fantastikas žanra Vācijas un Somijas kopražojuma filma par notikumiem uz mēness, kas īstenībā norisināsies Rīgas kinostudijā. ”Es redzu_ Rīgas Filmu fondu_ ne tikai un ne tik daudz kā zināmu ieguldījumu Latvijas kinematogrāfijas attīstībā, bet vispirms, kā ļoti praktisku instrumentu Rīgas saimnieciskās dzīves „sildīšanai”, komentē vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka nopelna visi, sākot no aktieriem – statistiem, viesnīcu, veikalu un kafejnīcu īpašniekiem un beidzot ar pilsētas budžetu, kurā ienākot vērā ņemamas nodokļu summas. “Bez tam Rīga vēl iegūst nenovērtējamu iespēju sevi reklamēt un līdz ar to palielināt pilsētu apmeklējošo tūristu skaitu,” ir pārliecināts vicemērs. Kinocentra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga minēja, ka Rīgā jau tiek uzņemtas un vēl plānots uzņemt četras ārvalstu filmas, kuru kopējais finansiālais ieguldījums Rīgas ekonomiskajā apritē pārsniedz 2,5 miljonus latu.Jau vēstījām, ka _Rīgas filmu fonds _radīts, sadarbojoties Nacionālajam kino centram un pašvaldībai, ideju aizgūstot no citām valstīm. Šāds līdzfinansējuma fonds ļauj ārzemju producentiem atgūt daļu no filmēšanā ieguldītajiem līdzekļiem un vienlaikus dod iespēju nopelnīt vietējiem. Šogad mazo pretendentu skaitu konkursā - kopā tie bija četri - skaidro ar producentu nespēju laikus sagatavot pieteikumus, taču patiesībā interese esot bijusi lielāka. Šā gada laikā dome paredzējusi organizēt vēl vienu konkursu ārzemju filmām, atvēlot šim mērķim vēl vairāk naudas. Iespējams, ka pašvaldības atbalsta daļa būs jāpalielina, jo 10% līdzfinansējums nespējot ieinteresēt daudzus producentus.
Kā noskaidrojusi LETA, Rīgas dome konkursa uzvarētājiem atmaksā 7%-15% no ārzemju filmu uzņemšanas laikā iztērētās naudas Rīgā. Maksimālo jeb 15% atbalstu ārvalsts filmas projektam varēs saņemt, ja filmas darbība notiek Rīgā, piemēram kā Vudija Allena Spānijā tapusī filma Vikija. Kristīne. Barselona.
Savukārt 13% atbalstu ārvalsts filmas projekts varēs saņemt, ja Rīga filmā tiks atspoguļota epizodiski, kā arī gadījumos, ja ārvalsts filmu projekta režisors, scenārija, mūzikas autors, un/vai pirmā plāna lomu tēlotāji būs Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.
10% atbalstu varēs saņemt ārvalsts filmas projekts, kura lielākā daļa tiek realizēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, bet 7% - ārvalsts filmas projekts, kura uzņemšana paredzēta Latvijas teritorijā, bet pakalpojumu sniedzēji ir Rīgā reģistrēti komersanti.