Kā galvenos iemeslus nepietiekamai ieinteresētībai latviešu filmu piedāvājumā aptaujātie min to, ka filmas varbūt ir labas, taču skatītājam neinteresantas (33%), kā arī to, ka latviešu filmas tiek nepietiekami reklamētas un izplatītas, tādēļ nav iespēju tās noskatīties (35%).
Aptaujas ietvaros respondenti tika lūgti arī raksturot aptuveni 20 pēdējos gados Latvijā uzņemtas filmas, norādot, vai šādu filmu vispār zina, vai ir to redzējuši un vai tā patikusi. Jāatzīst, ka vidēji 70-80% skatītāju nebija dzirdējuši par vairumu sarakstā pieminēto filmu. Kā pozitīvie piemēri savukārt izceļamas divas filmas – Rīgas sargi, kuru noskatījušies aptuveni 76% respondentu un 70% aptaujāto atzinuši par labu filmu, bet Ūdensbumba resnajam runcim patikusi 45% skatītāju.
Aptaujā noskaidrots arī respondentu viedoklis ne tikai par jau uzņemtām latviešu filmām, bet arī kopējo kinoskatītāju gaumi. Jautāti, kāda žanra filmām dod priekšroku, respondenti minējuši komēdijas (86%), pozitīvas ģimenes filmas (54%), kā arī šausmu un asa sižeta filmas (50%).
Tomēr, runājot par Latvijas kino kopainu, tiek atzīts, ka pēdējos gados veiksmīgākais sniegums vērojams dokumentālajā kino – tā apgalvojuši 44% aptaujāto. Savukārt komēdiju, ģimenes filmu un šausmu/asa sižeta filmu jomā vietējo projektu sniegums tiek vērtēts kā nepietiekams.
Domājot par kino nozares attīstību, 40% respondentu teikuši, ka valstij jāsniedz savs ieguldījums, konkursa kārtībā atbalstot iespējami plašu dažādu projektu spektru, taču 25% aptaujāto arī uzsver, ka nepieciešams noteikt kritērijus, kuros virzienos kino nozare tuvākajā nākotnē jāattīsta, sniedzot atbalstu šiem kritērijiem atbilstošiem projektiem.
Portālā draugiem.lv veiktajā aptaujā par kino nozari Latvijā piedalījās vairāk nekā 2500 respondentu, kas vecāki par 16 gadiem