Brīnišķīga grāmata. Iesaku visiem izlasīt. Jāsaka līdzīgi kā par vairākumu izdevniecībā Liels un mazs iznākušajām grāmatām. Vislabāk būtu, ja mazbērni to palasītu priekšā opīšiem un omītēm, un otrādi. Līdzīgi kā Tūves Jansones Vasaras grāmatu. Un, ja nav savu vecvecāku, varbūt, ka draugiem ir? Smalkās vibrācijas starp mazbērnu un vectēvu paaudzi autors grāmatā ierakstījis īpaši filigrāni. Šo saviļņojošo dzīvesgudrības patinu īsti novērtēs pieaugušie.
Ulfa Starka grāmata Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es Zviedrijā 2004. gadā tika nominēta Augusta Strindberga balvai. Tas ir piedzīvojumu pilns stāsts par kādām vasaras brīvdienām šērās no maza puikas skatpunkta. Kaut kur tālu fonā darbojas arī mamma. Bet viņai nav īsti vaibstu vai iezīmju. Cik precīzs atainojums tam, kā bērns jūtas laukos vasaras brīvlaikā! Vai tad nav tā, ka vasarā bērniem mamma kļūst kā tāla skaņa - bezdelīgu mūžīgā vidžināšana, saule, vai sienāžu sisināšana. No mammas vajadzīga tikai roka, kas zināmā vietā vienmēr īstajā laikā pastiepj kaut ko garšīgu. Ir tā, it kā puikas skolas pēdējā dienā būtu redzējuši raibu taureni. Notiek viss iedomājamais un neiedomājamais. Te nav svarīgā un nesvarīgā, viss garā rindā: brāļa zupā spridzināti sakaltuši puņķi un vectēva purkšķu skaitīšana blakusistabā, un turpat blakus Pijas rozā frotē dvielis, sarkanais velosipēds un smarža, un vecmāmiņas vectēva sakrātajā lietusūdenī mazgātie mīkstie, sirmie mati. Piedzīvojumu un poētiskā stīga šajā grāmatā ir viens vesels. Mīlestībā vienmēr ir kāds, kurš mīl vairāk. Vectēvam un mazdēlam tumsā, sperot pa akmeni, ir par ko parunāt... Nepārspīlēšu - šī ir viena no skaistākajām (arī precīzākajām - diagnozes tuvplāns) grāmatām par mīlestību. Tik dziļas un patiesas neatbildētas mīlestības mokas pieaugušo literatūrā nācies lasīt retu reizi.
Ar siltu tuvākā mīlestību autors aprakstījis visādus cilvēku untumus un vājības. Tajā jaukajā intonācijā, kas neatstāj ne mazāko šaubu, ka arī autoram pašam netrūkst savas «smalkās kaites». Un arī tās var ārstēt, ja pēkšņi kāds no tevis nebaidās. Izrādās, viens tāds puišelis, kuru te sākumā neviens negrib un negaida, var darīt brīnumus. «Foršs un nikns» - Pērsijs ir sajūsmā par ģimenes bubuli nīgro vectēvu, kurš, negaidītās draudzības iedvesmots, sāk atkust kā saldējums. Autors smalki raksta par to, ka bērns reizēm var būt simtkārt gudrāks par pieaugušo. Un ka dvēseles radinieku draudzība nepazīst ģimenes un vecuma robežas.
Stāstam ļoti piestāv Reiņa Pētersona grafiskās ilustrācijas, kurās ir tikai divas krāsas - sarkans un melns.