Šogad aprit apaļi 10 gadi kopš filmas Amēlija - šīs brīnišķīgās, krāšņās spēles ar kino valodu un nosacītību - pirmizrādes. Un kopš brīža, kad franču aktrises Odrijas Totū, svešu dzīvju kārtotājas Amēlijas lomas tēlotājas, vārds ieguva plašāku skanējumu - arī ārpus Francijas robežām. Jaunums Saldie meli ir kā netiešs atgādinājums par 10 gadu senu pagātni un vienu no pēdējās desmitgades izcilākajām franču filmām Amēlija. Uzreiz gan jāpiebilst, ka maz līdzīgā ir šo filmu stilistikā - Saldie meli atšķirībā no Amēlijas ir reālistiska pārpratumu "komēdija", nevis stilīgas formas triumfs. Tomēr Odrijas Totū varone Emīlija filmā Saldie meli var pretendēt uz ļoti tuvas Amēlijas gara radinieces lomu. Protams, viņa nav vairs ļoti jauna un naiva meitene (pašai Odrijai Totū arī jau ir cienījami 35 gadi), bet gan "jauna uzņēmēja" - apsviedīga frizierīte, kura kopā ar kolēģi atvērusi frizētavu. Taču vēlme "kārtot likteņus" - sev tuvu un ne tik tuvu cilvēku dzīvi - atbilstīgi saviem priekšstatiem Emīlijai ir vismaz tikpat spēcīga kā Amēlijai. Viss sākas gluži nevainīgi: Emīlija mīl māti, kuru pametis vīrs - pazīstams mākslinieks - divdesmitgadīgas dūdiņas vārdā. Lai sastutētu grūstošo mātes (Natālija Beja) pašapziņu un trauslo psihi, Emīlija ķeras pie visai radikāliem līdzekļiem - Emīlija mātei sūta anonīmas vēstules. Pirmo vēstuli viņa gan nesacer pati, bet liek lietā kāda anonīma pielūdzēja atsūtīto veltījumu viņai pašai - Emīlijai. Izbaudījusi acīmredzamo terapeitisko efektu - mātes pēkšņo uzplaukumu, pārvēršanos no kreņķīgas, nesakarīgas vientuļas pusmūža sievietes draiskā un koķetā dāmā -, Emīlija ķeras pie lietas un nākamās pielūdzēja vēstules jau sacer pati.
Pudele šņabja iedvesmai
Tas nekas, ka viņai iet grūti - frizierīte ar daiļrakstīšanu nav labos draugos, taču palīgā tiek ņemti dažnedažādi līdzekļi, teiksim, pudele šņabja, ko trauslā Emīlija izlok kā nieku, sacerot puslapiņu teksta - jūsmīgu vēstuli mātei, pilnu erotiskas tvīksmes. Lūk, tādi tie svētie meli - mātes glābšanas vārdā! Taču viss nav tik vienkārši, jo frāzi - ai, kādos es esmu mēslos! - Emīlija filmā atkārto regulāri. Eksistē jau arī reālais jūsmīgās un skaistās Emīlijai adresētās mīlestības vēstules autors - lādzīgs vīrietis, kurš klusi mīl Emīliju un kļūst par viņas manipulāciju upuri. Vairāk sižeta detaļās neiedziļināšos un atzīšos, ka šī šķietami vienkāršā filma atstāj negaidīti spēcīgu pēcgaršu. Par spīti tam, ka filmas autori nav aizrāvušies ar īpašām stila odziņām, kas savulaik tā sajūsmināja Amēlijas pielūdzējus, un filmas iedarbību spējuši panākt ar ļoti tradicionāliem līdzekļiem - perfektu kastingu un labu aktierspēli. Te nu slavas dziesmas jādzied Odrijai Totū, kura šķietami nav aktrise ar ļoti plašu izteiksmes līdzekļu arsenālu. Mīlīgas, mazliet pūcīgas meičas - aktrise retu reizi izkāpj no šī ampluā, kaut viņas meičas mēdz būt tiepīgas un apmātas (bija tāda filma Viņš mani mīl, viņš mani nemīl (2002), kurā Totū varone baisi tiranizēja savu mīlestības objektu - precētu dakteri).
Nākamais upuris!
Tomēr Totū Koko Šanele, par spīti tam, ka Totū ir biogrāfiskās filmas Koko pirms Šaneles veiksme, tā arī palika mīlīga, mazliet pūcīga meiča, kas gan prata atrast lieliskus - jo savam šūšanas un modelēšanas biznesam izdevīgus - mīļākos. Taču tas, ko aktrise dara Saldajos melos (un ko savulaik darīja arī Amēlijā), ir absolūti precīzi - filmas laikā viņas jaukā frizierīte atklāj savu monstrozo dabu un nespēju pamanīt nianses, emocijas, jūtas. Šķietami svētu mērķu vārdā (māte jāglābj!) viņa metodiski, kā ar veseri dauza savu izpratni par lietu kārtību, kuram kuru būs mīlēt, kuram ar kuru būs kopā būt... Tā kā Saldie meli atšķirībā no Amēlijas ir vienkārša, reālistiska filma ar dažām darbības vietām - friziersalons, dzīvokļi, iela -, nekas nenovērš uzmanību no Emīlijas fanātiskā paštaisnumu eskalācijas, kas sasniedz biedējošu vērienu. Šī maigā būtne, kas aicina friziera krēslā klientiņus ar vārdiem: "Nākamais upuris!", ar tādu pašu attieksmi pieiet visiem, kas nokļuvuši viņas ietekmes zonā, tā arī nepamanīdama, ka viņas lielākais upuris ir viņa pati. Secinājums: Amēlija ir izaugusi, kļuvusi par Emīliju, savukārt viņas likteņu kārtotājas šķietami nevainīgais šarms ir ieguvis destruktīvu mērogu. No Odrijas Totū karjeras viedokļa Saldo melu režisors Pjērs Salvadori viņai ir pasniedzis gudru dāvanu - filmu, kas rezonē ar Odrijas Totū slavenāko lomu. Protams, Amēliju.