Grūti iedomāties valdzinošāku «ķīmisko komponentu» kombināciju kā «planētas seksīgākā» aktrise Endžija (Andželīna) Džolija, planētas pelnošākais aktieris un dvēselē joprojām mūziķis un dīvainis Džonijs Deps, kuru pavada ne vien Karību jūras pirātu varoņa Džeka Sperova dredi un multimiljonu peļņa, bet arī izcilu art house filmu virtene, un, protams, Venēcija - lagūnas ūdeņos grimstošā pilsēta, kuras šarmam piemīt gan tūrisma spozme, gan fatāla nolemtība.
Fon Donnersmarka kokteilis
Šos trīs elementus filmā - romantiskā trillerī - samiksējis vācu režisors ar aristokrātisku vārdu Florians Henkels fon Donnersmarks, kura starptautisko karjeru un, protams, iespēju filmēt ar Holivudas vērienu un budžetu nodrošināja Rietumus satriekusī un Oskaru ieguvusī vācu filma par sociālisma baiso dabu - Citu dzīves/The Lives of Others (2006). Par šo ieceri - Džolijas, Depa, Venēcijas kokteilis - fon Donnersmarks ir pelnījis pamatīgu bravo, gluži tāpat kā par teju fetišistisko aizgrābtību, ar kādu viņš filmas uzņemšanā piestrādājis pie aktrises Andželīnas Džolijas aksesuāriem un grima niansēm. (Ar Džolijas lūpu krāsas toni, lai atrastu to īsto un vienīgo, kas īpaši izceltu aktrises daili uz autentisko Venēcijas interjeru fona, fon Donnersmarks esot varējis eksperimentēt stundām ilgi.) Florianu pilnībā saprotu un viņa aizrautību novērtēju - Andželīna Džolija patiesi ir Holivudas dārgums, kuras īpašais seksapīls iet roku rokā ar labiem gēniem (aktiera Džona Voita meita), stila izjūtu un pamatīgām darbspējām. Visas šīs buķetes un vēl dzīvesdrauga Breda Pita dēļ Džolijai ir jārēķinās ar noteiktām konsekvencēm. Par tām - lāstu būt ikviena planētas paparaci profesionālās iekāres objektam - savai kolēģei Džolijai līdzjūtību izteicis pat Džonijs Deps intervijā žurnālam Vanity Fair. Turklāt pat Depu, kuru arī par vienkāršu puisi nenosauksi, esot pārsteigusi līdz šim viņam personīgi nepazīstamās Andželīnas Džolijas «vienkāršība», «normālums» un arī lieliskā humora izjūta. «Es biju gandarīts, atklājot, ka viņa ir tik apskaužami normāla un viņai piemīt humora izjūta - gan mazliet drūma un perversa,» - tā Džolijas kolēģis Džonijs Deps.
Stils un humors
Par humora izjūtu nezinu, lai par to spriež Džonijs Deps, taču Džolijas stila izjūta gan ir pamanāma. Viņa ir lieliska gan neskaitāmu pārspīlējumu pieblīvētos action, piemēram, nesenajā Soltā, gan arī psihodrāmās - nopietnās, dramatiskās lomās tādās filmās kā Atradenis/Changelling vai līdz Latvijai nenonākusī Varenā sirds/Mighty Heart. Ja mums jāpozicionē Tūrists šajā Džolijas filmu un lomu skalā, tas, protams, ir tuvāks Soltai, kaut vecmodīgāks, cilvēcīgāks - bez augsto tehnoloģiju pieskaņas -, arī piemērotāks greznajai Venēcijas videi.
Tūristā Džolija ir Elīza - skaistule, kura nolēmusi pavazāt aiz deguna slepenos dienestus, kas sēž viņai astē, uzskatot, ka Elīza viņus aizvedīs pie kaismīgi meklēta noziedznieka - sava draudziņa. Turklāt šis noziedznieks, kurš piesavinājies miljonus no kāda britu multimiljonāra - bandīta, nav atpazīstams - viņš ir izdarījis plastisko operāciju, un viņa jaunā āriene nav zināma nevienam - pat Elīzai ne. Elīza gan ir saņēmusi uzdevumu no sava operētā «sirdsāķīša» - sēsties vilcienā, kas no Parīzes dodas uz Venēciju, un pa ceļam savaldzināt jebkuru, lai nojauktu pēdas. Par «jebkuru» kļūst kāds matemātikas skolotājs no «dziļas Amerikas provinces» - Frenks Tupelo (Džonijs Deps), kura uzkrītošākā pazīme ir rotaļas ar elektronisko cigareti. Viņš ļaujas Elīzas valdzinājumam un dodas viņai līdzi ne tikai uz restorāna vagonu, bet vēlāk arī uz Venēcijas luksushoteli. Tur gan romantiskais vakara komplekts - risoto ar garnelēm sveču gaismā uz terases pie Lielā kanāla plus skūpsts - noslēdzas gaužam prozaiski, Frenkam nakšņojot uz dīvāniņa. Savukārt rīts izvēršas pavisam trauksmains - Elīza ir pazudusi, taču viņu slaktēt draud divi krievu bandīti - jau pieminētā apkrāptā britu miljonāra miesassargi. Katram savas vājības - britu magnāts algo tikai krievu rīkļurāvējus. Valdzinošā Elīza, izrādās, ir britu iekšlietu struktūru darbiniece, kas specializējas ekonomiskajos noziegumos un acīmredzot tieši darbā satikusi savu mīļoto - noziedznieku ar nedefinējamo ārieni. Vienkāršajā amerikāņu matemātikas skolotājā atmostas romantiskais varonis, un turpmāk viņš parādās tieši tur, kur viņu vismazāk gaida - vispirms jau Venēcijas ūdenssatiksmē tik perfektā Elīza. (Viņa, meitene, vago Venēcijas kanālus kā pieredzējis laivinieks.)
Ar to nu beigšu purināt sižetu, galu galā tas slēpj intrigu, kas satur kopā visu filmu. Filmu, kas paradoksālā kārtā - par spīti zvaigžņu duetam, Džolijas Elīzas seksapīlam, Depa Frenka uzsvērtajai vienkāršībai, pat aprobežotībai, par spīti Venēcijas greznajiem interjeriem - filmēšana tajos izmaksājusi astronomiskas summas, ir dīvaini amorfa - bezmiesīga. Kāpēc - tas ir grūti izskaidrojams. Diez vai pie vainas būs filmas «vecmodīgums» - tās acīmredzamās atsauces uz Alfreda Hičkoka No ziemeļiem uz ziemeļrietumiem - klasisku trilleri, filmu ar seksapīlu un «maskētas identitātes» intrigu. Tās izmantotas arī bondiānas filmā Kazino Royale - ainā, kurā nepazīstama skaistule (Eva Grīna) savaldzina svešinieku (Daniels Kreigs), - un liek skatītāju asinīm mutuļot un aktieru saspēlei dzirksteļot. Starp citu, gan Kazino Royale, gan Tūrists filmēts Venēcijas luksushotelī Danieli. Kuru vainot, ka Tūristā nekas īsti nemutuļo un nedzirkstī? Džoliju? Nē, viņa ir perfekta savā rafinētas liktenīgās sievietes lomā, aktrise lieliski apzinās filmas stilu un žanru un, visticamāk, arī tās klasiskos ietekmju avotus.
Vai Džonijs ir pie vainas?
Daudzi mani kolēģi Tūrista «aptuvenajā veiksmē» (neveiksmē) ir gatavi vainot Džoniju Depu, kurš acīmredzot nav izpratis spēles noteikumus un šajā romantiskajā pekstiņā ar kriminālintrigu spēlē ar vislielāko nopietnību. Iespējams, kolēģiem taisnība, arī pats Deps intervijā Vanity Fair atzīst, ka viņa varoņi vienmēr ir bijuši tik tālu no «vidējā un normālā cilvēka statusa», ka viņam šī «normālība» vien esot bijis pamatīgs izaicinājums. Iespējams, Deps nav ticis ar to galā. Kaut viņam ir savi fani - par spīti dominējošajam uzskatam, ka Deps ir nogremdējis Tūristu, viņš par šo lomu nominēts kā gada labākais komēdiju vai mūziklu aktieris prestižajai balvai Golden Globe - nu ļoti jau nu diskutabls lēmums.
Kaut ne bez vainas ir arī Florians Henkels fon Donnersmarks, kurš gan ir parūpējies par Džolijas lūpukrāsas niansēm, bet nav varējis nodrošināt vienotu Džolijas un Depa spēles stilu. Kur Džolija eleganti ironizē, tur Deps iestieg reālismā. Paradoksāli, ka starp abiem lieliskajiem aktieriem/viņu varoņiem nejūt to emociju un kaisles dzirksti, kas padarītu filmu par aizraujošu piedzīvojumu arī skatītājiem.