Šī nav filma tikai par vampīriem, bet gan drīzāk stāsts par civilizācijai atvēlēto enerģijas resursu iztukšošanos. Kaut kur starp šīm divām patiesībām atrodas austrāliešu režisoru brāļu Spīrigu vizuāli drūmais, pelēkos toņos kolorētais scifi darbs.
Jo kas gan ir asinis cilvēkam, ja ne viņa enerģijas, viņa dzīvības, pat funkcionēšanas avots? Un šīs piecgades modes kino trendā - vampīrfilmu epopejā - līdz ar Vampīru pasaules/Daybreakers parādīšanos, šķiet, iestājies īsts shifting point/pārmaiņu brīdis. Lieta tāda, ka nezināmas cilmes sērgas iespaidā par vampīriem kļuvuši visi planētas iedzīvotāji, un tāda populācija ir kas jauns kinematogrāfā.
Sarkanā nafta
Enerģiju - asinis - viņi ņem no savām "asinsburciņām" - speciālos rezervuāros ieslodzītiem cilvēku eksemplāriem, no kuriem gigantiskos apmēros tiek pumpēta šī dzīvinošā "sarkanā nafta". Planētas vampīri, gluži kā mēs pēc kafijas Starbucks ķēdes kafejnīcās, dodas saņemt krūzīti asiņu. Taču visiem enerģijas resursiem reiz pienāk derīguma termiņa beigas, un vispār - "naftas pumpis" draud izsusēt. Tādēļ galvenais zemes hematologs zinātnieks Edvards Daltons meklē iespējas sintezēt asins aizstājēju, ar kuru enerģijas badu atlikt, ja ne likvidēt. Tas nav viegls uzdevums.
Un, ja vēl kaut kur zemes slēptajos kaktiņos paslēpušies cīnītāji pret cilvēka asiņu sūknēšanu, protams, daži izdzīvojušie īstenie humanoīdi, kuri ir agresīvi noskaņoti pret varas eliti (saprotams, arī vampīriem) un policistiem vampīriem, ja vēl apkārt riņķī kārtību traucē pavisam degradējušies elementi - tādi kā subsaideri (vampīri, kuri lieto vampīru asinis, tādēļ ir gatavie, itin visu nīstamie izdzimteņi), tad ir skaidrs kā diena - tiek apdraudēta politiskā un ekonomiskā kārtība uz zemes. Ko nu?
Utopiju krasts
Ja jums aprakstītā situācija šķiet "sviests gatavais" - drusku apdomājiet. Filma acīmredzami pretendē uz sava veida filosofiskas un, jā, ekstrēmas līdzības statusu. Jo neba velti filmas ideja piesaistījusi pulciņu teicamu aktieru (starp tiem veseli trīs Oskara un Zelta globusa nominanti - Vilems Defo, Sems Nīls un Ītens Houks), kuri nenīkst bezdarbībā, kuriem patīk "dullas idejas" un kuri atzinuši, ka šī filma ir izaicinājums, pretpols tam romantizētajam priekšstatam par asinssūcējiem, kādu sniedz, piemēram, jauniešu kulta sāga Krēsla. Šī noteikti nav žļerkstošu monstru pārpilna drebuļfilmele, kuras virsuzdevums ir tik vien kā pabiedēt ikdienības sīkrūpēs pusaizmigušo masu skatītāju.
Un jautra ironija, ka izcilā amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa radinieks, pats neslikts rakstnieks, nevis "tikai Umas Tūrmanes bijušais laulenis" - aktieris Ītens Houks, kurš divreiz tika nominēts Oskaram (par lomu Treniņa dienā/Training Day un pašsacerēto scenāriju art house filmai Pēc saulrieta) un kurš Daybreaker"os spēlē zinātnieku hematologu, uz pirmo filmēšanos Vampīru pasaulē ieradās no pēdējās izrādes Brodvejā - no XIX gadsimta krievu revolucionāru vēsturei veltītās deviņas stundas ilgstošās izrādes Utopiju krasts, leģendārās lugas, kuru sarakstījis Toms Stopards un par lomu kurā Houks vinnēja Tony. Tātad izaicinājums ar vampīriem bijis tā vērts.