Romantiskās komēdijas un pamatīgas "asariņspiedes" šarms (bez jokiem!) slēpjas ne tik daudz filmas vienkāršajā, šķietami jau iepriekšparedzamajā sižetā, kas vislaik grozās ap mūsdienu Romeo un Džuljetas jeb ideālo mīlētāju pāra (pāru?) atrašanu, cik brīnišķīgā aktieru ansambļa tēlojumā un vārdos neraksturojamā savstarpējo attiecību smalkajā atmosfērā, kura gluži kā mikroskopiski, tak tomēr ar juteklības poriņām sajūtami dzidri kristāliņi nerimtīgi skan filmas gaisā, telpā, katrā kadrā. Šī tiešām ir sezonas jaukākā filma romantiski stīgotiem cilvēkiem. Un skaista tā ir arī formāli, jo atklāj to bella Italia, konkrēti, Toskānas un Venēcijas apgabalu, kādu pat tūristi neieraudzīs.
Tātad. Žurnāla The New Yorker glītākā redakcijas darbiniece Sofija (jaunā talantīgā Amanda Saifrida, kura pavisam nesen redzēta Atoma Egojana drāmā Hloja, bet pirms tās noteikti būs palikusi atmiņā kā Merilas Strīpas pie vīra izdodamā meita no mūzikla Mamma Mia!), kura ikdienā nodarbojas ar kļūdu meklēšanu žurnālā (šo amatu sauc fact checker), grasās precēties ar augstās kulinārijas/haute cuisine fanātiķi (viņu tēlo romantiski mežonīgais Gaels Garsija Bernāls), un, lai sekmīgi nostiprinātu savas emocionālās saites, pirms laulībām abi nolēmuši apmeklēt Itāliju - pēc universālās tūristu receptes "vietas, kurās tikās un mīlēja Romeo un Džuljeta".
Kamēr līgavainis Ņujorkas Romeo kā dulns joņo pa Toskānas un Venēcijas novada trifeļu audzētavām un izzina itāļu virtuves našķu smalkumus, amerikāņu Džuljetai ir drusku garlaicīgi un viņa ir arī vēl maķenīt pikta. Tik pikta, ka sāk uz savu roku meklēt vietējos romantiskos artefaktus, līdz beidzot sena mūra sienas spraugā atrod antikvāru zīmīti: pirms 50 gadiem kāda cita Džuljeta - britu meitene Klēra - rakstījusi kvēlu mīlas vēstuli savam Romeo - itāļu puisim Lorenco Bartolīni.
Sofija, kā jau pedantiska žurnāliste, nolemj vispirms noskaidrot, vai šī saviļņojošā zīmīte nav vēsturiska kļūda, proti, vai vispār tāda Klēra un Lorenco maz eksistējuši un nez kā abi tagad dzīvo. Sofija alkst uzzināt to, ko no visas sirds gribētu zināt katrs dzīvs cilvēks, - vai romantiskiem stāstiem mēdz būt laimīgs fināls. Plānots - darīts. Sofija meklē Klēru, un tā visai drīz arī uzrodas valdzinošās angļu aktrises leģendas Vanesas Redgreivas izskatā. Lai arī kundze ir ļoti sirmos gados, viņas smaids joprojām burtiski staro, un par šo lomu nudien var apgalvot - šai sievišķīgajai Klērai/Džuljetai nevajag nekādus vārdus, lai izteiktu jūtas.
Tā divas romantiskas meitenes nolemj sameklēt to vīrieti, ar kuru Džuljeta pirms cik tur daudziem gadiem… nesatikās. Klēras gļēvulīgās neizlēmības dēļ. Meitenes nolemj beidzot satikt Lorenco Bartolīni. Situāciju pikantāku dara fakts, ka Klērai līdzi "paņēmies" mazdēls - muskuļots simpātisks jauneklis ar Oksfordas jurista diplomu. Varbūt arī jeņķu Romeo - Gaelam Garsijam Bernālam - būs jāizšķiras, kas tad īsti ir viņa prioritātes - trifeles vai meitenes.
"Noslēpumaino" sen, sen atraidīto līgavaini Lorenco Bartolīni tēlo itāļu aktieris Franko Nero. Vitālais Nero dzīvē ir Vanesas Redgreivas vīrs. Kaut gan abi mākslinieki oficiāli apprecējās tikai 2006. gadā, viņiem ir dēls Karlo Gabriels Nero, kurš piedzima 1969. gadā, - aktieri satikās romantiskās vēsturiskās kostīmfilmas Camelot uzņemšanā un… iemīlējās. Vēl viens reāls stāsts par Romeo un Džuljetu, jo filmas neizbēgamais laimīgais fināls ar Klēras un Lorenco laulībām teju viens pret vienu atkārto sižetu iz dzīves, kā Redgreiva ar Nero baznīcā deva viens otram jāvārdu 36 gadus pēc pašu dēla dzimšanas. To, kas galgalā notiek ar amerikāņu Romeo un Džuljetu, es gan neteikšu.