Akadēmiskā bibliotēka un Kalvītis

Vadītājs, kurš būtu novedis līdz bankrotam kādu privātu uzņēmumu, ne tikai zaudētu darbu, bet arī jaunu nekur nevarētu atrast. Tomēr tiem, kas viņu iecēla «Lattelecom» padomē ar iespējamo algu100 000 latu gadā, tā nešķiet. Bijušajam premjeram–neveiksminiekam atkal tiek uzticēts valsts uzņēmums, lai gan patiesībā viņš būtu jāsauc pie atbildības par valstij nodarītajiem zaudējumiem.  Kamēr Kalvītis tiek celts saulītē, tikmēr viņa «pēcteči» un «domubiedri» jau kuro mēnesi cenšas izspiest vēl kādu «treknumu» no budžeta. Izglītības un zinātnes ministrija aizdomājusies pat tik tālu, ka labprāt gribētu atteikties no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas. Izklausās neticami? Tomēr tas ir fakts, jo 24. aprīlī valdība līdzekļu taupības nolūkos nolēma nodot bibliotēku Kultūras ministrijai, paredzot bibliotēkas grāmatu krātuvi sadalīt pa dažādām augstskolām. Kultūras ministriju, kā zināms, pārvalda Kalvīša partijaKāpēc gan tāda interese par LAB sadalīšanu? Gandrīz vai jānotic runām, ka kāds ir iekārojis LAB ēku un tai piederošo neapbūvēto pagalmu, tāpēc ēka jāatbrīvo. Piemēram, tajā izveidojot medicīnas bibliotēku, lai pēc tam to par sviestmaizi iegādātos. Adrese Rūpniecības ielā patiešām var likties pievilcīga nekustamo īpašumu tirgoņiem. Acīmredzot kampējiem vairs nepietiek ar banālākām lietām – atkritumiem, upju elektrostacijām vai vēja ģeneratoriem. Tā nu iznāk, ka kaut kādu mazspējīgu «kalvīšu» dēļ ir apdraudēta viena no senākajām Eiropas bibliotēkām, kas dibināta 1524.gadā. Vai tiešām 19 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs mierīgi noskatīsimies, kā šis lēmums tiek izpildīts un zaudēsim bibliotēku, kas pagājušajā gadsimtā ir izturējusi divus pasaules karus un padomju okupāciju? To nedrīkst pieļaut! Sabiedrībai tas tikai jāgrib, jāapvienojas un jādara! Mūsu rīcībā ir tie paši līdzekļi, kas pirms gadiem divdesmit – intelektuāļu rakstītas protesta vēstules un parakstu vākšana, sēdoši un stāvoši piketi, citas masu akcijas, kā arī plašsaziņas līdzekļi, radio un televīzija.