Alise Aizspogulijā

„Domāju, ka tev nav bijusi pietiekoši plaša pieredze”, noteica Karaliene. „Kad biju tavā vecumā, es ar to nodarbojos vismaz pusstundu dienā. Patiešām, dažkārt vēl pirms brokastīm es noticēju veselām sešām neiespējamām lietām”...

Burvīgi! Brīnišķīgi absurdi! Patlaban, kad mūs katru dienu bombardē ar partiju programmām un priekšvēlēšanu solījumiem, jaukā bērnu grāmata (Alise Aizspogulijā) nāk prātā arvien biežāk, īpaši te nocitētā epizode. Arī mūs cenšas pierunāt noticēt neiespējamām lietām. Un cilvēkiem tik ļoti gribas ticēt gaišajam, labajam... To labi zina reklāmas menedžeri: mazliet pūļu, nedaudz melu vai piekrāsojumu, un jūs jau pirms brokastīm esiet noticējis ja ne visām sešām, tad vismaz dažām neiespējamām lietām.

Mīļie, labie, tagad nu man būtu jāsāk ļoti konkrēti salīdzināt un iztirzāt partiju programmu neiespējamības, bet tas būtu patiešām gari (tuvāk pie vēlēšanām gan nāksies to darīt), un jums tagad vasarā droši vien nav ne laika, ne patikas dziļām analīzēm. Bet vienu no vērtēšanas ieročiem gan jādod jūsu rokās tūlītējai lietošanai.

Visi zinām, ka patlaban mūsu saimnieciskās dzīves sakārtošana un atlabšana ir pats galvenais uzdevums. Un te nu solījumi birst kā no pilnības raga. Kam taisnība? Kuram ticēt?

Ir ļoti vienkārša valsts saimnieciskās dzīves pamatformula, kuru pazīst visā pasaulē, un kura nav apstrīdama. Formula parāda, kā veidojas tas, ko mēs saucam par iekšzemes kopproduktu – IKP, ko te piesauc visi (un pamatoti, jo no IKP lieluma atkarīgs mūsu dzīves līmenis!). Tātad:

Aši skaidroju:

P ir patēriņš, I – investīcijas, V – valsts pasūtījumi (ceļi, būves u.t.t.), E – eksports. Jo lielākas naudas šajos simbolos, jo summa - IKP - ir lielāka, mēs dzīvojam labāk.

Patēriņu diezin vai tuvākā laikā var palielināt Tieši otrādi – realizējot pašreizējo finanšu politiku tas noteikti samazināsies. Investīcijām gan būs milzīga, ja ne pati galvenā loma; programmās jāmeklē, kā konkrēti iecerēts piesaistīt investoru interesi (un peļņas kāri, būsim atklāti!). V – valsts pasūtījums - pie mums patlaban varētu augt, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, kuriem šajā ziņā būs izšķiroša loma (svarīgi, lai šīs milzu summas neieslīdētu kabatās vai ēnu ekonomikā). Un pēdējais formulas elements – eksports. Par to te lauž šķēpus, bet bez tā no bedres neizkārpīsimies. Arī te pašreizējās finanšu politikas ietvaros ir tikai viena izeja – eksportējamo preču ražošanas izmaksu samazināšana.

Kā to izdarīt? Kā, piemēram, pacelt darba ražīgumu? Vai izmaksu samazināšanai joprojām samazināt algas? Pārkārtot nodokļu sistēmu?

Nudien te bez iedziļināšanās programmu piedāvājumos neiztikt. Jo konkrētāki priekšlikumi, jo lielākas izredzes to īstenošanai. Bet solījumi, kuri sākas un beidzas ar „Panāksim! Īstenosim!” pieder LKP CK bēdīgi slaveno plēnumu lēmumiem un nav pat pupu mizu vērti.

Tā nu mīļie, labie, šamā vēlēšanu reizē vērtēšanai palīgā tomēr būtu jāņem jau vasaras novakares. Jāpaštuko, jāvērtē, lai nevērības un paviršības dēļ neievēlētu nemākuļus vai ko ļaunāku: visi zina, par ko es te domāju. Tad īsta Aizspogulija mums garantēta. Kā no tās izkārpīties, to nezina neviens.