Alkatība

paklau, vai nu sauc tos cilvēkus vārdos, vai neraksti, tādiem pusvārdiem, pusteikumiem, visi gudri izrunāties, ja baidies, satinies segā un skaties televizoru

Labi uzrakstīts, tikai, manuprāt, autoritārisma nevēlamība ir nedaudz diskutabls jautājums, jo autoritārisms ir bijis panākumu stūrakmens daudziem izciliem sasniegumiem politikā, ekonomikā, taču tā pat tas ir bijis arī stūrakmens kariem, visādām citām draņķībām... Koks ar diviem galiem...

Man šajā sakarībā pat žēl tos cilvēkus, kas par augstu uzkāpuši. Kādu dienu bija gadījums, ka veikalā pasveicināju kādu slavena politiķa kundzi, ar kuru kādreiz biju vienā partijā. Viņa atbildēja, novērsās un paņēma savu pirkumu, tad vēlreiz pagriezās pret mani un sāka samulsusi murmināt: "Es tikai paskatījos, ka tāda paša vecuma bērns, kā man..." Pabrīnījos par cilvēka apmulsumu, ko izraisa tik dabiska parādība kā sveiciens. Pašreiz esmu Pēdējās partijas biedre un priecājos, ka cilvēki, kurus pazīstu tikai dažus mēnešus, satiekoties, vienalga vai tas būtu veikalā, vai uz ielas, sveicina jau pa gabalu un priecājas par katru tikšanos. Atliek tikai cerēt un ticēt, ka PP kā patiesā demokrātiskā partijā, kas nav atkarīga no naudas maisiem, neiezagsies šis nenormālais "karaliskums" un snobisms.

Ja jau pats Soross tieši tā ir aplūkojis šos jautājumus vienā no savām pēdējām grāmatiņām. Laikam jau pasaulē šis problēmas ir kļuvušas neatgriezeniski postošas, ja ši finansu haizivs par to ir aizdomājies. Iespējams, ir nobažījie, ka var iestāties brīdis, ka nebūs ko laupīt. Bet priecē tas, ka daudzi līdzcilvēki tomēr arī sāk domāt par to, kā varētu pretoties šim ļaunumam. Žēl, ka ne mūsu zemes varenie. Tiem pagaidām liekas, ka viss ir OK. Braucot melnā limuzīnā no Jēkaba ielas līdz MK turp un atpakaļ - nekādu īpašo nabadzību jau neredz.

Labs raksts, Didzi!

>''Es saredzu tikai vienu iemeslu, kāpēc tas nenotiek ikdienā – tā ir alkatība!'' - - IESKATĪSIES vērīgāk - ieraudzīsi veselu ''buķeti'' - alkatību, uzmešanu, skaudību....Tādas ir tās ideoloģijas pamatā, kas Latvijā ir valdošā jau >20 gadus, un sekas ir likumsakarīgas - JĀNIS GULBIS, Trīszvaigžņu ordeņa komandieris, bijušais Augstākās padomes deputāts, Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors: '' Taisām visādas programmiņas, konferencītes, pētījumus, projektus, par ko izšķiežam jau tā mazos līdzekļus un uzturam dažādus diletantus, parazītus, bet iemesliem klāt neķeramies. Iemesli ir tabu un nekādi negribam atzīt, ka iemesli ir šīs sistēmas ideoloģijā, kura ar savu konkurenci, brīvību visiem neliešiem, attīsta tikai individuālismu un egoismu, nes netaisnību visos līmeņos, agresivitāti, kā rezultātā nav grūtības uzstādīt šīs slimības diagnozi – visas sabiedrības degradācija (garīga un morāli ētiska).'' J.Gulbis: ‘Par Pagātni, Tagadni un Nākotni…’

Jo vairāk zelē tādas pašsaprotamas patiesības, jo vairāk tās devalvējas. Jau tagad situācija skaidra, ka visi zin, daudz par to runā, bet savu rīcību noliek sāņus.