Jautājums par ASV iesaisti un klātbūtni Eiropas reģionā joprojām ir aktuāls un tiek diskutēts visos kontinenta nostūros. Obamas administrācijas lēmums neturpināt Buša ieplānoto pretraķešu vairoga sistēmas attīstību Latvijas drošības situāciju nepasliktina. Taču saceltā politiskā ažiotāža ap šo jautājumu liecina par zināmu uzticēšanās problēmu starp ASV un dažām valstīm, kas iestājās NATO pēdējā desmitgadē. Tik tiešām, problēmas saknes ir politiskas un simboliskas, nevis būtiskas. Toties jāpiekrīt, ka šī attīstība piedāvā labu izdevību pievērst ASV uzmanību mūsu rūpēm par drošību un aizsardzību.
Ir vērts pakavēties pie plašākām pārdomām par ASV klātbūtni Eiropā. Iepriekšējā amatā, kad biju Latvijas vēstnieks Spānijā, man nācās uzklausīt nopietnu spāņu drošības ekspertu apgalvojumus, ka amerikāņus vajag izstumt/izraidīt jeb „izslēgt” no Eiropas, jo, lūk, NATO vienalga nav vajadzīga kopš „ienaidnieka” (Padomju Savienības) sabrukuma. Šādi uzskati ir īsredzīgi un bezatbildīgi, it īpaši balstoties uz Latvijas un citu Eiropas valstu neseno vēsturisko pieredzi. Kā nekā, pasaules varenākā militārā organizācija NATO Latvijai dod agrāk nebijusi drošību. Kā laikā, kad vēl pastāvēja „ļaunuma impērija” Padomju Savienība, tā arī šodien ASV militārā klātbūtne Eiropa ir nepieciešama.
Turklāt ASV ietekme Ziemeļatlantijas aliansē ir izšķiroša. No vienas puses ASV militārais pārsvars nodrošina kolektīvo aizsardzību. No otras puses, tas dod tiesības Amerikai visvairāk ietekmēt spēles noteikumus, kuri pārējiem jāievēro. Varam būt gandarīti, ka Latvija šos spēles noteikumus izprot. ASV ļoti augsti vērtē faktu, ka, neskatoties uz sarežģījumiem Latvijas ekonomikā, mēs joprojām pildām starptautiskās saistības piedalīties NATO operācijās.
Pēc dažām dienām man būs iespēja Latvijas vārdā apstiprināt manam ASV kolēģim aizsardzības ministram Robertam Geitsam mūsu valsts apņemšanos turpināt piedalīties operācijā Afganistānā. Vizītes Amerikā laikā varēšu arī pateikties par lielisko sadarbību ar Mičiganas „zemessargiem”, ar kuriem mūsu karavīri patlaban dien kopā šajā grūtajā misijā. Esmu pārliecināts, ka arī no aizsardzības sekretāra uzklausīšu apstiprinājumu par kolektīvās aizsardzības nozīmi NATO un Amerikas apņemšanos šo principu atkārtoti iekļaut kā stūrakmeni jaunajā NATO koncepcijā.
Neraugoties uz sacelto troksni ap ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas apturēšanu, arī Eiropas valstīm savā attieksmē jānodrošina tas, lai Ismeja vēsturiskais teiciens nepārvēršas par amerikāņu „izslēgšanu” no NATO vai Eiropas reģiona. Stūrakmeņiem jāpaliek neizkustinātiem.