Atklās izstādi "Kunstbar"

Mākslas bārā būs arī skeletiņi

No šodienas, 29.jūnija, līdz 8.jūlijam mākslas telpā D.FAB (Slokas ielā 52) notiekošajā izstādē Kunstbar (Mākslas bārs) aplūkojami Mākslas akadēmijas 4.kursa studentu darbi. Izstādes rīkotāji apgalvo — tas būs īsti vasarīgs kokteilis, kurā katrs interesents varēs atrast savu mīļāko garšu: dzirkstošu, maigu, kaislīgu vai svaigu. Līdz ar košajiem gobelēniem, grafikām, gleznām un skulptūrām izstādē varēs aplūkot arī jaunās keramiķes Lauras Sarkanes veidotos rotaļu lācīšu skeletiņus.

Māksliniece uzskata — jauno galeriju apmeklēt ir vērts pavisam noteikti: "Tā būs lieliska ekskursija uz Pārdaugavu, īpaši tiem, kas tur iegriežas tikai pa retam. Turklāt galerija, kas atrodas renovētās rūpnīcas telpās, ir gana interesanta un pateicīga mākslas telpa. Ne velti Mākslas akadēmijas studentu darbi šeit tiek izstādīti jau otro gadu pēc kārtas. Prieks, ka veidojas tik laba sadarbība!" Jaunā keramiķe ir pārliecināta, ka starp pārējo studentu darbiem te lieliski iederēsies arī viņas diplomdarbs ar latīnisko nosaukumu Recordatio 13 — trīspadsmit rotaļu lācīšu skeletiņi. Kolekcija tapusi pusgada garumā, jo darbiņš bijis piņķerīgs — tā kā skeletiem bija jābūt anatomiski precīziem, katru kauliņu nācies izgatavot atsevišķi un tad sastiprināt ar stiepli, jo skeletiņiem bija jābūt fleksibliem. "Galvenā ideja bija atgādināt par rotaļu lācīšiem — vienu no daudzu cilvēku bērnības mīļākajām rotaļlietām, un, protams, bērnības atmiņām — gan gaišākām, gan tumšākām." Tādēļ starp trīspadsmit skeletiņiem, kas tapuši no kaulu porcelāna — īpaša materiāla, ko izmanto keramiķi un kura ražošanā izmanto kaulu miltus, — iemaldījies arī viens melns skeletiņš, kas simbolizē ne tik gaišās atmiņas. "Dzīvē kā jau dzīvē," filosofē Laura.

Par skaitli trīspadsmit viņa teic: tā ir tikai vārdu spēle — gluži tāpat kā vārds "skelets". Māksliniece neesot māņticīga, tādēļ no šī mistiskā skaitļa, kas daudziem nepatīk, pati nebaidās. Gluži otrādi — tas nesot veiksmi. Starp citu, arī no skeletiem Laurai Sarkanei bail neesot — galu galā, atmiņas sastāv no drumslām jeb kauliņiem, kurus saliekot kopā saproti, kādēļ esi izaudzis tieši tāds un ne citāds. "Vārdu "skelets" mēs izmantojam ikdienā: katram taču ir zināms teiciens par skeletu skapī…" viņa smejas, piebilstot, ka ikdienā arī skeleti esot sastopami ik uz soļa — gredzenos ar miroņgalvām, uz kurpēm, somām un T krekliem, arī pirātu kuģu karogos…

Kur Laura Sarkane sameklējusi savu darbu prototipus? Izrādās, tie ir pavisam reāli viņas draugu un paziņu rotaļu lācīši, ko māksliniece aizņēmusies un kārtīgi izpētījusi. "Protams, mēs jau nezinām, vai šiem lācīšiem ir skeleti, bet iztēloties taču varam…" viņa smej, piebilstot — katram eksponātam pievienota "varoņa" fotogrāfija un īss dzīves apraksts, jo katrs eksponāts bija ar savu stāstu un savām atmiņām. Tas tāpēc, lai nebūtu anonīmi, Laura skaidro, pārcilājot papes kastē iesaiņotos darbiņus. "Zinu, ka daudziem tie izraisa smaidu," viņa piebilst un stāsta, ka gados jaunākie draugi darbiņus uztvēruši ar sapratni, savukārt gados vecāki cilvēki bijuši nedaudz šokēti.

Pašai māksliniecei par lācīšu skeletiņiem paliks gaišas atmiņas — diplomdarbu izdevies aizstāvēt un saņemt teicamu atzīmi. Arī par to, kas ar šiem trīspadsmit darbiem, kuros ieguldīts laiks un enerģija, notiks tālāk, Laura Sarkane neuztraucas — viņa ir pārliecināta, ka ikviens darbiņš ar laiku atradīs savu īsto vietu.

*

Izstāde

Izstāde Kunstbar izstāžu telpā D.FAB (Slokas 52)

No 29.VI līdz 8.VII