Atklās Titānika simts gadu atcerei veltītu grafikas izstādi

gadā, galvenā uzmanība bija veltīta oforta tehnikai. Neskatoties uz to, ka šoreiz izstādē izmantots plašāks grafikas izteiksmes līdzekļu klāsts, nosaukums Stiprais ūdens joprojām turpina darboties kā projekta galvenais vadmotīvs un atklājas šajā projektā ne tikai kā mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa (ūdens), bet arī kā jūtīga, noslēpuma caurstrāvota substance, kas savās daudzveidīgajās molekulārajās formulās glabā ne tikai cilvēces vēstures atmiņas atspulgus, bet arī spēju mainīties, pārvērsties pretējā dimensijā.Atsevišķu autoru sniegumā Titānika bojāeja atspoguļojas kā personīga rakstura vēstījums. Tā, piemēram, izstādē ar veselu grafikas darbu sēriju, veltītu Titānika tēmai, piedalīsies māksliniece no Lielbritānijas Mērija Raunsfīlda: šī tēma ieņem stabilu vietu ne vien viņas daiļradē, bet arī dzimtas vēsturē - traģēdijā gāja bojā gan vecmāmiņas jaunākais brālis, gan viņas līgavainis.Iedvesma izstādes kuratorei māksliniecei Nelei Zirnītei tās īstenošanai atnāca negaidīti, proti, nejauši izlasot Latvijā dzimušā, taču vairāk ASV, Filadelfijā, pazīstamā teologa un dzejnieka Vilhelma Fetlera (1883-1957) dzejoli, kuru viņš veltījis savam draugam, kas devās liktenīgajā ceļojumā ar kuģi Titāniks un nekad vairs neatgriezās. Spēcīgā noskaņa, kas caurstrāvo dzejoli, kļuvusi par pastāvīgu pavadoni gan darbā pie grafikas preses, gan rakstot projektu un pārdomājot cilvēka dzīves trauslumu mūžības priekšā.Titāniks - šis milzīgais kuģis, kas uzskatāms par vienu no grandiozākajiem Belle Époque sasniegumiem, cilvēka tehnisko iespēju un varenības demonstrējumiem, neizturēja dabas un likteņa pārbaudījumu, kapitulējot savas nolemtības priekšā, un aiznesa jūrā neskaitāmas cilvēku dzīvības. Zināms, ka Titānika uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika tehnoloģijas, tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir "nenogremdējams". Par to liecina kādas White Star Line darbinieces izteiciens Titānika prezentācijas dienā 1911. gada 31. maijā: "Pat Dievs nespētu nogremdēt šo kuģi!" Tamlīdzīgas leģendas sastopamas vēl šodien, tās atdzimst atkal un atkal no jauna dažādu mākslas mediju sniegumā. Cilvēkiem patīk leģendas, taču tikai ūdens ir tas, kas atceras un savā dzelmē glabā patieso stāstu. "Atlantijas dzelme. Dieva ceļi bieži ir neizprotami, bet – ja Viņš to ir pieļāvis, mums pazemīgi jānoliecas pīšļos un jāskūpsta rīkste, kas mūs pārmāca," tā Vilhelms Fetlers.Izstāde Titānika 100 gadu atcerei apmeklētājiem būs atvērta no 16. aprīļa līdz 10. jūnijam grafikas galerijā Rīgas tālers, Latvijas Mākslinieku savienības ēkā 11. novembra krāsmatā 35. Izstādes atklāšana notiks 14. aprīlī plkst. 18.