Izstādē piedalās mākslinieki no astoņām valstīm - Tobiass Feldts un Klāra Šelstrēma (Zviedrija), Sāra Bjarlanda (Somija), Marge Monko (Igaunija), Pauls Kuimets (Igaunija), Astrida Kruse Jensena (Dānja), Marija Šovolda (Norvēģija), Pjeturs Tomsens (Islande), Mindaugas Ažušilis (Lietuva), Indre Šerpitite (Lietuva), Sāra Geratsa (Norvēģija), Joahims Fleinerts (Dānija), Larss Tunbjorks (Zviedrija) un divi Latvijas mākslinieki – Ieva Epnere un Ivars Grāvlejs.
Izstāde fokusējas uz cilvēku sevis meklējumiem mūsdienu pasaulē, viņu privāto telpu un pašiem sev uzdotajiem jautājumiem. Autorus ar atšķirīgo pieredzi vieno interese par attēlu, kas jau piedzīvojis jauno tehnoloģiju izvērtējumu. Viņi lieto fotogrāfiju kā mākslas mediju – izceļ savas idejas, vēstījuma nozīmību un labprāt eksperimentē ar robežu nojaukšanu, brīvi integrējot fotogrāfiju citos medijos. Daži autori redz video kā foto iespēju paplašinājumu, citiem fotogrāfija kļūst par instalācijas pamatelementu.
Viewfinders autorus vieno arī piederība laikmetīgajai fotogrāfijai, kas norāda ne tikai uz nesenu darbu tapšanas laika periodu, bet arī uz mākslinieku domu laikmetīgumu un interesi strādāt ar aktuālām tēmām. Noteicošās starp tām atklāj izstādes kuratore Inga Brūvere, pētot un iepazīstot situāciju Baltijas un Ziemeļvalstu pēdējo gadu fotomākslā. Viņas redzeslokā no blīvā tēmu loka drīz vien izkristalizējās dažas skaidri redzamas, reģionam raksturīgas tendences: interese reflektēt par urbāno kā cilvēka un dabas sadzīvošanas problēmu; interese par pagātni, kas sasniedzama caur personiskām un citu ļaužu atmiņām; mūsdienu sieviešu fokusēšanās uz savu ikdienu, nereti ļaujot to iekrāsot sapņainām, sirreālām iedomām. Un visbeidzot arī tieksme savu dzīvi un apkārt notiekošo vērtēt ar veselīga humora devu. Izstādes dalībnieku darbos minētās iezīmes dažbrīd intensīvi pārklājas, bet brīžam ir tikai viegli nojaušamas.
Savukārt Rīgas mākslas telpas Intro zālē notiks zviedru mākslinieka Dawid personālizstāde ROST/RUST (Rūsa), kas savā laikā Zviedrijā izraisīja diskusijas un mainīja priekšstatu par fotogrāfiju kā mediju. Tā ir viena no slavenākajām mākslinieka sērijām. Autors savas fotogrāfijas iegūst bez fotokameras palīdzības, izmantojot fotogrammas tehniku - uz lielformāta 8x10 collu negatīviem tiek novietoti dažādi priekšmeti, piemēram, skārda plāksnes, instrumenti un pēc tam negatīvs tiek eksponēts gaismā. Tad negatīvs tiek attīstīts un no tā kopēts fotopalielinājums.
Bjērns Dāvidsons (1949), pazīstams ar pseidonīmu Dawid, ir viens no Zviedrijas atzītākajiem un zināmākajiem māksliniekiem, kas strādā fotogrāfijas medijā. Viņa karjera aizsākas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un kritiķi viņu nosauca par pēdējo modernisma un pirmo postmodernisma pārstāvi.