Kaut kas pa vidu starp lidojošo šķīvīti un mongoļu jurtu ieraugāms Kronvalda parkā blakus ķīniešu paviljonam. Taču tuvākajās dienās šī vieta mainīsies diezgan radikāli, jo tiks savesti lieli koki un metāla elementi, no kuriem mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis veidos objektu Ligzda. Tuvāk mēneša beigām centrālajā daļā zem baltā kupola sadarbībā ar biologiem tiks izveidots īsts purvs.
Purva tēma māksliniekiem nav sveša – 10. aprīļa Dienā pirmajā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) pielikumā bija publicēts kadrs no Katrīnas Neiburgas video darba Mazsālīti garie gurķi, kas tika rādīts jau izstādē pērn, bet šogad būs skatāms biennāles galvenajā ēkā – bijušajā LU Bioloģijas fakultātē. Netālu no tās sliesies arī Ligzda.
No ciņa uz cini
Kad ar fotogrāfu ieejam zem baltā kupola, mākslinieki brīdina, ka biennāles laikā arī iekšpusē izskatīsies pilnīgi citādi – ar bioloģes Līgas Strazdiņas palīdzību objekta centrā būs izveidots purvs, kura dziļums ir noslēpumā tīts. Skatītāji pa to pārvietosies no ciņa uz cini. "Tas ir diezgan ietilpīgs tēls, un darbs veidojas kā kopums no dažādiem jaudīgiem tēliem – ligzda, purvs, koki ar izrautām saknēm, visādas civilizācijas paliekas. Pats purvs ir gan mīksts un maigs, gan arī dziļš un baiss," stāsta A. Eglītis. Savukārt K. Neiburga piebilst, ka pagājušajā vasarā abi mākslinieki izmēģinājuši, kā tas ir, kad ar visu ķermeni esi iekšā nezināmā vielā, kurā parasti neviens cilvēks labprātīgi nekāpj. "Kad tu esi to izdarījis, tu saproti, ka cilvēks var izdarīt ārkārtīgi daudz un priekšstati ir pat ļoti nepamatoti. Purvā var būt arī patīkami un atvēsinoši. Protams, vienmēr ir mazliet bailīgi, bet ir interesanti to pārvarēt. Tagad mums būs īsts purvs Rīgas centrā, tas būs kaut kas īpašs – izplēsts gabals no kaut kurienes, ienests citā vietā."
Garākie koki, kas tiks izmantoti objekta veidošanā, ir ap 20 metru gari. Baltais kupols iecerēts kā membrāna starp ligzdas iekšpusi un ārpusi
K. Neiburga stāsta, ka darba ieceres pamatā ir īsta putna ligzda, kuru kāds cilvēks atnesis uz LU Bioloģijas fakultāti – pilsētas putns novijis ligzdu no stieplēm un vadiem. Ligzda ir fantāzija, kā varētu to novīt, ja cilvēki būtu milži, kas apveltīti ar lielu spēku. Garākie koki, kas tiks izmantoti objekta veidošanā, ir ap 20 metru gari. Baltais kupols iecerēts kā membrāna starp ligzdas iekšpusi un ārpusi. Skatītājs tā iekšpusē varēs ieskatīties arī aizspogulijā jeb pazemes valstībā. Vai skatītājam vajadzētu kaut kā īpaši sagatavoties objekta aplūkošanai? Andrim labāk patīk, kad skatītājs nāk nesagatavots un ļaujas, lai darbs viņu pārsteidz. Viņaprāt, tas būs maņu ceļojums, un asociācijas, kas radīsies, katram būs savas. "Galvenais, lai viņš [skatītājs] nenāk uzreiz dusmīgs, ar domu, ka tur būs kaut kas riebīgs. Tas būs darbs cilvēkiem, kas iet garām, nevis tikai tiem, kas mēdz iet uz laikmetīgās mākslas izstādēm. Arī pensionāri, bērni, ģimenes – viņiem tas būs piedzīvojums, notikums," piebilst Katrīna. Arī viņa uzskata, ka nekas iepriekš nav jālasa, un nav plānots izvietot arī garus paskaidrojumus, kāpēc darbs būtu jāsaprot tieši tā.
Trešais mākslinieks
Šādu darbu veidošana ļauj māksliniekiem nonākt vietās, kur citādi viņi nedotos, piemēram, metāllūžņu savāktuvē vai māju nojaukšanas vietās. Māksliniekiem ir palīgi, ar kuriem darba veidošana izvēršas kopīgā piedzīvojumā. Pirmo reizi lielo instalāciju mākslinieki kopā veidoja Venēcijas biennālei 2015. gadā – tas bija darbs Armpit, kas bija veltīta cilvēkiem, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. K. Neiburga atzīst, ka kopdarbos ar A. Eglīti ļaujas lielākām formām nekā tad, kad strādā viena pati. "Katrs par sevi mēs esam divi mākslinieki, bet, kad radām kopā, tas ir trešais mākslinieks – ne gluži es, ne gluži Katrīna," bilst Andris, bet Katrīna prāto, ka šim "māksliniekam" varētu pat pieņemt kādu vārdu.
Bez Ligzdas abi mākslinieki RIBOCA piedalīsies arī ar atsevišķiem darbiem. Pagājušajā vasarā bijušajā tekstilfabrikā Boļševička notika K. Neiburgas un A. Eglīša izstāde Mazsālīti garie gurķi, kuras tituldarbs būs skatāms arī šogad biennālē. Turpat bijušās fabrikas teritorijā atrodas arī A. Eglīša darbnīca, kur notiks četru mākslinieku kopīga izstāde ar gleznām un instalācijām. Vēl pie darbnīcas sadarbībā ar Mārtiņu Mielavu tiek veidota pasākumu platforma Brick Bar, kurā plānoti dažādi pasākumi. "Visa vasara būs ārkārtīgi krāšņa, un es iesaku sekot līdzi informācijai, jo bārā būs performances, koncerti, ēšanas notikumi – ausīm, acīm, visam. Tā būs īpaša atmosfēra," aizrautīgi stāsta Katrīna. Pagājušajā gadā, sarīkojot izstādi, mākslinieki ir pārliecinājušies, ka fabrikas ēkai piemīt īpaša noskaņa – it kā ārpus laika, telpas un noteikumiem.
Diena jau rakstīja, ka RIBOCA tiks atklāta 2. jūnijā un notiks vairākās vietās Rīgā un Jūrmalā, pulcējot vairāk nekā 100 mākslinieku no dažādām pasaules valstīm. Galvenā biennāles norises vieta būs bijusī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, kuras apkaimē būs arī vides objekti, tāpat izstādes un objekti būs redzami Andrejsalā, bijušajā tekstilfabrikā Boļševička, Sporta 2 kvartālā, Mākslas stacijā Dubulti un citviet.
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!