Viņi—valdošās koalīcijas politiķi, tagad saka, ka ir gatavi vienoties par kopīgu kandidātu. Jauki, ka spēs vienoties, bet kurš tas būs? Vai tiešām, kāds par kuru varēs teikt „nejaušs cilvēks?”
Prezidentu meklējot, šķiet jūk divi jēdzieni—labs cilvēks—profesionālis ar jēdzienu labs prezidents. Var ievēlēt „labu un profesionālu” cilvēku, bet var gadīties, ka viņš būs slikts prezidents. Valdis Zatlers var būt labs ārsts, Māris Riekstiņš labs diplomāts vai Kārina Pētersone laba tulkotāja, bet es šaubos vai viņi būtu labi prezidenti.
Diemžēl, viss prezidenta meklēšanas process ir izveidots tā, lai tas būtu pēc iespējas necaurskatāmāks. Tautas partijas un LPP/LC stūrgalvīgā vēlme virzīt savus kandidātus sāk šķist kā triks, kura mērķis bija novilcināt īstā kandidāta atklāšanu līdz pēdējam brīdim. Visiem jau sen bija skaidrs, ka kādas partijas kandidāts nespēs gūt atbalstu Saeimā. Un vēl pie tā visa lēmums pārcelt prezidenta vēlēšanas nedēļu agrāk.
Rodas iespaids par mākslīgas steigas un burzmas radīšanu,
kuras mērķis ir „ielikt” sev nepieciešamo prezidentu. Mans ieteikums, vajadzētu
nedaudz atslābt un mierīgi, bez steigas izvēlēties atbilstošāko prezidenta
kandidātu. Varam kādu nedēļu vai vairākas padzīvot bez prezidenta (