Bauda, nevis ciešanas. Mākslas uzdevums ir atbrīvot no vainas sajūtas

"Sérotonine", le nouveau et mélancolique roman de Michel Houellebecq, est dans la droite ligne de toute son oeuvre. Mais en plus épuré, plus désespéré encore, et en même temps, plus tendre, habité par une folle humanité et par le désir inaccessible d’aimer encore dans une société suicidaire, ultra-libérale et individualiste. ----- "Serotonīns", jauns un melanholisks Mišela Velbeka romāns, ir tiešs turpinājums viņa darbiem. Bet vēl izsmalcinātāks, vēl bezcerīgāks un tajā pašā laikā maigāks, pilns ar traku cilvēcību un nesasniedzamo vēlmi mīlēt šajā pašnāvīgajā, ultraliberālajā individuālistu sabiedrībā.

La sérotonine ne remplace pas Dieu, l'amer constat de Michel Houellebecq. ----- Serotonīns neaizstāj Dievu - Mišela Velbeka rūgtais secinājums.

Quatre ans après le raz-de-marée de Soumission (800 000 exemplaires vendus), Michel Houellebecq revient en librairie. De quoi tétaniser la planète littéraire... d'autant que Sérotonine est un grand roman, houellebecquien en diable, dont le premier tirage de 320 000 exemplaires devrait s'écouler sans peine. L'histoire ? Florent-Claude, cadre supérieur de 46 ans, agronome de formation et passablement déprimé, revisite, au figuré comme au propre, ses amours passées. Soit 350 pages de lectures à tous les degrés, que l'on dévore goulûment, entre sourire aux lèvres et pincement au coeur. ----- 4 gadus pēc "Pakļaušanās" viļņa (pārdots 800000 eksemplāru) Velbeks atkal grāmatnīcās. Ir ar ko tetanizēt literāro pasauli, jo "Šerotonīns" ir velnišķīgi velbecisks un tā pirmais metiens (320000) tiks izpārdots bez šaubām. Stāsts? Depresīvs 46gadīgs agronoms apciemo savas bijušās mīlestības. 350 lappuses, ko lasītājs norij ar smaidu uz lūpām un žņaugiem sirdī.

Le nouveau roman de Michel Houellebecq est consacré au déclin de l'homme occidental. Bien sûr, tout le monde va parler avec Sérotonine d'un Houellebecq de nouveau prophétique et giletjaunisé, puisqu'il est question ici d'une révolte venue des profondeurs du pays. ----- Jaunais Mišela Velbeka romāns ir vēltīts Rietumu cilvēka norietam. Protams, visi runās ar velbekisku serotonīnu, atkal pravietisku un dzeltenvestisku, jo tas ir jautājums par sacelšanos, kas nāk no valsts dziļākām nomalēm.

Le grand écrivain revient avec un roman sur la misère des déclassés. Féroce attaque contre la mondialisation, le libre-échange et l’union européenne, il percute une fois de plus l’actualité, en décrivant l’insurrection des gilets jaunes. ----- Lielais rakstnieks piedāvā romānu par novārtā atstāto cilvēku postu. Nikns uzbrukums globalizācijai, brīvai tirdzniecībai un Eiropas savienībai, viņš vēlreiz caurstrāvo šodienu, aprakstot dzelteno vestu sacelšanos.

Redz, vienus no vainas sajūtas atbrīvo kaps, bet citi no tās atbrīvojas dzīves laikā un tad dzīvo laimīgi. Vainas sajūta ir ilūzija, no kuras var atbrīvoties.

Jā, tiklīdz vainas sajūta tiek apzināta, tā tiek atbrīvota un tā izzūd.