Ko tad valsts ir izdarījusi, kādus likumus vai citus normatīvos aktus pieņēmusi, lai veidotos ekonomika, kas balstīta uz inovācijām? Ja godīgi, nekas vērā ņemams un nozīmīgs prātā nenāk. Laikam jau arī tādēļ to inovāciju pārbagātību šobrīd nemanām.
Šodien notika Brīvības un Solidaritātes fonda rīkots forums par nodokļu politiku un tās iespējamo attīstību Latvijā. Patiešām interesantas prezentācijas, diskusijas un viedokļi. Pasākuma laikā ne vienu reizi vien izskanēja pārmetumi Latvijas politiskajiem līderiem, esošajam un bijušajiem finanšu ministriem, ka nodokļu politika Latvijā vienmēr veidota, baidoties no reālām un vajadzīgām pārmaiņām, - to vietā vienkārši, atkarībā no ekonomiskās situācijas, tiek pamainītas nodokļu procentu likmes. Nav meklētas iespējas ar nodokļu politiku regulēt Latvijas ekonomikas attīstību, stimulēt ražošanu, veidot sabiedrības vidusslāni vai, piemēram, veidot uz inovācijām balstītu sabiedrību. Īsi sakot, vairumam pie varas esošo politiķu bijis vērojams absolūts radošuma un inovatīvas domāšanas trūkums!
Izskanēja arī vairākas konkrētas domas, kā ar nodokļu politiku iespējams pavisam skaidri un konkrēti ekonomiku virzīt noteiktā gultnē. Arī atbalstīt iepriekš minēto uz inovācijām balstītas sabiedrības izveidi. Piemēram, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, Latvijā sociālo nodokli par cilvēkiem, kurus algo privāti uzņēmumi un kuri tajos veic pētniecisku darbu, strādā pie zinātniskiem projektiem (piemēram, jaunu zāļu radīšanas), varētu samaksāt valsts. Tas būtu pavisam vienkāršs veids, kā ar nodokļu politikas palīdzību atbalstīt uzņēmumus, kuri savus resursus iegulda Latvijas „Nokia” radīšanā.
Foruma laikā izskanēja vēl daudzas labas idejas un risinājumi mūsu nodokļu politikas pilnveidošanai, bet par tām Jūs informēšu savos nākamajos bloga ierakstos. Galvenais, lai nākamie mūsu finanšu, ekonomikas un citi ministri būtu radoši un uzdrīkstētos veikt reālas pārmaiņas! Par to atcerēsimies, izdarot savu izvēli 2. oktobrī.