Brīvdabas muzejā atklāta svilpaunieku izstāde

Savas nelielās formās dēļ svilpauniekus reizēm nepamana citu tautas lietišķās mākslas darinājumu vidū, un tāpēc nelielajā Saiešanas nama zālē iekārtotā izstāde dos iespēju meistariem parādīt savus darinājumus, demonstrēt svilpaunieku izgatavošanu, savukārt skatītājiem - vērot un apgūt amata prasmes. Zosis, pīles, ezis, kurmis, žurka, apogs, zīle, lakstīgala, zvirbuļi, aita, auniņš, suns, zirdziņi, kaķis un pat svilpojošie akmeņi – tie ir izstādes dalībnieki svilpaunieki.  Pēc etnogrāfu pētījumiem svilpaunieku darināšanā agrākos laikos vairāk esot iesaistījušies vecie podnieki, kam ripas griešana par grūtu, bet dzīves gudrības cik uziet. Laika gaitā ir uzkrāta plastikas formas izpratne un materiāla izjūta. Līdzās vectēvam darbojas mazbērni, ienesot svilpaunieku formās jaunas izteiksmes.  Latgales vidienes podnieki ir darinājuši arī īpašus ūdens svilpauniekus –  tā sauktās lakstīgalas. Šo svilpaunieku virpo kā mazu vāraunieku ar slēgtu virsmu. Augšējā daļā atrodas josla ar caurumiņiem ūdens iesmelšanai, kā arī gaisa izplūdei. Pie pamatnes ir radziņš, kam ārējā augšējā galā ir svilpītes mehānisms, bet apakšējais iziet caur sienu un iegrimst ielietajā ūdenī. Pūšot caur radziņu, gaiss iziet ne tikai caur svilpītes mehānismu, bet arī caur ielieto ūdeni un rada lakstīgalai raksturīgo pogošanu. Svilpaunieka augšējā daļā parasti izveidoti putni - viena vai vairākas lakstīgalas.  Izstādi papildina Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondu materiāli – Jāņa Žugova, Andreja Paulāna, Aleksandra Kises, Ādama Kāpostiņa, Anatolija Vituškina un Lilitas Jansones svilpaunieki. 2009. gada 12. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 15.00 Saiešanas namā  darbosies svilpaunieku darināšanas darbnīca. Izstādi rīko Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju