Būs apskatāmas gleznas no Domeniko de Robiani kolekcijas

līdz 18.gadsimtam, sniedzot ieskatu dažādu nacionālo – holandiešu, flāmu, itāļu, vācu un spāņu – skolu radošajā evolūcijā. Vēsturiskās liecības norāda, ka sākotnēji kolekcija sastāvēja no Robiani dzimtas īpašumā esošajiem darbiem un jaunieguvumiem – gleznām, kuras mākslas mīļotājs Domeniko de Robiani savas dzīves laikā iegādājies dažādās Eiropas valstīs, kā arī Rīgā. Tomēr kolekcijas daļa, kas tagad glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, pēc sava rakstura nav viengabalaina un mākslinieciskās kvalitātes ziņā ir nevienmērīga. Iemesli tam ir vairāki, kā galvenais jāatzīmē fakts, ka Domeniko de Robiani 1857.gadā Parīzē mākslas darbu izsolē pārdeva lielāko savas privātkolekcijas daļu, pavēstīja N.Sujušalijeva.tāļu tirgotāja, kolekcionāra un glezniecības restauratora Domeniko de Robiani dzīve un likteņgaitas vairāk nekā četrus gadu desmitus cieši savijās ar Latvijas zemi, tās tradīcijām, sadzīvi un kultūru. Viņa 47 gleznu lielā kolekcija, kuru 1866.gadā A.H.Holandera vadībā iegādājās Rīgas rāte, kļuva par pamatu gan pilsētas gleznu galerijas atvēršanai 1869.gadā, gan par aizsākumu Itālijas glezniecības kolekcijas izveidei Rīgā.Domeniko de Robiani dzimis 1795.gadā Novacāno, Tičīno kantonā (18.gadsimtā tā bija Itālijas teritorija, tagad – Šveice). Kopā ar vecākiem pirms 1812.gada viņš ieceļoja Krievijā, vēlāk iepazinās ar itāļu marķīzu, Baltijas ģenerālgubernatoru Filipo Pauluči (1779 – 1849), kļuva par viņa privāto sekretāru. Apmetoties uz dzīvi Rīgā, Domeniko de Robiani ieguva pilsoņa tiesības un pievērsās tirgotāja amatam. Viņš nodibināja savu uzņēmumu, kļuva turīgs, sāka nodarboties ar mākslas darbu kolekcionēšanu un restaurāciju, sekmējot mākslas krātuvju izveidošanu Rīgā 19.gadsimta otrajā pusē. Mūža nogalē Domeniko de Robiani pameta Rīgu un devās atpakaļ uz dzimteni. Līdz pat savas dzīves beigām 1889.gadā viņš nodzīvoja Ziemeļitālijas pilsētā Komo.