Atcerējos sevi līdzīgā padomju laikā stilizētā latviešu tautas tērpā soļojot pa Krastmalu un mājot ar sarkanām neļķēm tiem daudzajiem vīriem, kuri stāvēja uz tribīnes un man neko neizteica. Toreiz galvenais maija pasākuma prieks bija tas, ka pēc garās soļošanas, nepārtrauktās māšanas, izdresētās smaidīšanas un beigās puķu iedošanas tiem tur tribīnē, katram parādes dalībniekam tika iedota lielā "Laimas" konfekšu kaste. Tas toreiz bija kaut kas īpašs! Un ko gan pārsalušiem bērniem, kuriem zem linu krekliem ir uzvilkti džemperi, vēl vajadzēja!
Vai arī mana vīra atmiņas par neredzētā vectēva brālēna atbraukšanu no Amerikas. Viņa atmiņas par to, ka, bērns būdams, nesaprata, kādēļ vecaistēvs ir izteikti skeptisks, jo neko par šo brālēnu lāga nav zinājis desmitiem gadu un tādēļ tagad īpaši draudzēties negrib. Onkulis toreiz mazajam radu bērnam iedeva desmit dolārus! Tas likās daudz un bērna vajadzības apmierināja.
Un tagad kāda tautas deju ansambļa dalībnieki stāv pie sarkanā paklāja lidostā, māj ar Latvijas lauku ziedu pušķīšiem un smaida pirmajiem tūristiem no Japānas! Un turpat netālu lidostas un ar to saistīti augstu stāvoši vīri (laikam jau šīs idejas autori) melnās saulesbrillēs un apmierinātām sejas izteiksmēm vēro notiekošo.
Ar šodienas acīm bērnības atmiņas gan redzu savādāk un izprotu vismaz to divdomīgo devu. Tas man ļautu šobrīd izprast, kas ir adekvāti un kas nav.
Apsveicams ir pats fakts, ka cenšamies piesaistīt jaunus tūristus. Bet tad darām to ar adekvātiem līdzekļiem un izpausmes formām, nepazemojoties un neiztaisoties par bērniem pārnestā nozīmē! Mēs joprojām uz neko vairāk neesam spējīgi?
Nezinu gan, vai šāda provinciāla sagaidīšana dos lielāku ieguvumu tūrisma nozarei nekā pašas nozares sakārtošana. Domāju, ka daudz būtiskāk būtu beidzot izstrādāt noteiktu Latvijas un Rīgas zīmolu, par kura neesamību, tādējādi mūsu valsts neatpazīstamību pasaulē, ar starptautiski atzīta eksperta muti mums pavēstīja paši par tēla un zīmola izstrādāšanu atbildīgie - Latvijas institūts. Tas gan notika jau sen, bet šobrīd ir tikai "identificēti" vairāki Latvijas zīmola elementi.
Tāpat arī otra par tūrisma attīstību atbildīgā institūcija -TAVA joprojām nespēj piedāvāt vienotu veidu, kā reklamēt Latviju starptautiskā vidē. Pašlaik notiek tāda pēršanās pirtīs un SPA baudīšana - tiešā un pārnestā nozīmē.
Domāju, ka nevis koris lidostā tūristus piesaistīs vairāk, bet gan Rīgas Domes noteikumi, kas neļaus tūristus apkrāpt pilsētas kafejnīcās un bezmaksas bagāžas pārvadāšana no un uz lidostu, kas ir normāla prakse Eiropā.
Domāju, ka sarkanais paklājs, dežūrsmaidi un puķu vicināšana šīs visas problēmas nenotušēs un arī japāņi atgriežoties mājās nevarēs izsaukties, ka Latvija ir viena jauka vieta, kur ir vērts aizbraukt!