Pievienotais dokuments ir mūsu pirmās kopīgās programmatiskās nostādnes, kas sadarbību apliecina. 2009.gada 7.jūlijā šo Deklarāciju mēs esam iecerējuši parakstīt. Tā būs sadarbības platforma mūsu darbam Rīgas domē 2009. un 2010.gados.
Politisko partiju Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks
Deklarācija par sadarbību Rīgas Domē
Latvijas valsts un tās galvaspilsēta Rīga pašreiz saskaras ar vienu no nopietnākajiem pārbaudījumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – tautsaimniecības smagā lejupslīde ievērojami ierobežo ekonomisko rosību, pazemina iedzīvotāju dzīves kvalitāti un padziļina sabiedrības neapmierinātību ar līdzšinējās varas īstenoto politiku. Rīdzinieki prasa un pēc pašvaldību vēlēšanām sagaida pozitīvas pārmaiņas. Rīga ir jāvada profesionāli un godprātīgi, lēmumi ir jāpieņem atbildīgi un tālredzīgi, iedzīvotāju vairākuma, nevis šauru grupu interesēs. Tikai tāda pilsētas vadība spētu atgūt rīdzinieku uzticību varai, iedvesmot tos kopējam darbam, kas nodrošina pilsētas izaugsmi un pārticību.
Lai īstenotu šīs rīdzinieku prasības, partijas Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks apvienos spēkus un sadarbosies, lai censtos panākt, ka Rīgas pārvaldība būtu taisnīga, demokrātiska, nodrošinātu likumību, solidaritāti un līdzvērtīgas iespējas visiem. Tāpēc viena no mūsu partiju deputātu pamatprasībām ir lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana, korupcijas risku ievērojama mazināšana Rīgā. Rīgas ierēdņu dienestam jākļūst efektīvākam un kompaktākam, tam jākalpo iedzīvotāju vajadzībām, jāpaaugstina darba efektivitāte un jāizskauž nelietderīgie tēriņi. Tie ir mūsu un mūsu vēlētāju mērķi un mēs strādāsim tā, lai attaisnotu sabiedrības mums doto uzticību, lai reabilitētu labēji centriskās vērtības un ideālus, palīdzētu Rīgai un Latvijai kopīgi pārvarēt smago ekonomisko krīzi un atgūt pievilcīgas pilsētas – Baltijas metropoles slavu.
Mūsu sadarbība balstīsies uz Latvijas valsts un Eiropas tradicionālajām vērtībām. Mūsu darbā Rīgas Domē tās īstenosies sekojošos principos:
1. Līdzdalības demokrātija – izsvērtu lēmumu pieņemšana ar plašu domes deputātu, sociālo partneru, ekspertu, kā arī pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.
2. Atklātība – pašlaik ierobežotās pieejamības informācija - domes komiteju un komisiju darba kārtības un protokoli, ziņas par iepirkumu konkursiem u.tml. pieejami ikvienam interesentam Rīgas pilsētas pašvaldības portālā elektroniski.
3. Atvērtība un birokrātijas ātrspēja – brīvas un taisnīgas konkurences apstākļos uz klientu orientēta dome strādā kā labs pakalpojumu sniedzējs. Ierobežojot birokrātu varu, atsakoties no nevajadzīgā, Rīgai ir potenciāls kļūt par sabiedrībai un uzņēmējdarbībai pievilcīgu telpu.
4. Sociālais atbildīgums – solidaritāte un savstarpējs atbalsts, pārdomāta sociālā politika.
5. Zināšanas - mūsu prioritāte ir zināšanu sasaiste ar ražošanu Rīgā, lai radītu konkurētspējīgu, pasaulē pieprasītus produktus un pakalpojumus.
Mūsu principi sekmēs izvirzīto neatliekamo darbu izpildi:
2009.gada Rīgas pilsētas budžeta grozījumi jāveido ar redzējumu nākamajam pusotram gadam, vienlaikus izstrādājot arī 2010.gada budžetu. Nulles budžeta princips – Rīgas pilsētas pašvaldībā ieviešams no 2011.gada. To īstenot ļaus konsekventa zemāk minēto prioritāro pasākumu izpilde.
Par prioritātēm budžetā, mūsuprāt, nosakāmas:
- sociālā un veselības aprūpe – finansējums šai jomai saglabājams līdzšinējā apmērā, ņemot vērā sagaidāmo sociālo spriedzi;
- izglītība:
konsekventa principa „nauda seko bērnam” ieviešana;
saglabājamas Rīgas pilsētas piemaksas pedagogiem;
saglabājams finansējums interešu un profesionālās ievirzes izglītībai;
2009./10.gada laikā budžeta ietvaros jānodrošina risinājums rindu samazināšanai bērnudārzos par 30%;
- sabiedriskā drošība (īpaši bērnu un jauniešu) – valsts un pašvaldību policijas darba pilnveidošana, kā arī sabiedrības līdzdalības paaugstināšana;
- administratīvā aparāta samazināšana par 40%, tai skaitā reorganizējot Rīgas brīvostas valdi un priekšpilsētu izpilddirekcijas, Tūrisma attīstības centru, Sabiedrisko attiecību un Ārlietu nodaļas, pilsētas izpilddirektora vietnieka amatu, saglabājot tikai vienu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, vienlaikus nosakot, ka tam jāpilda arī kādas komitejas priekšsēdētāja amats, kā arī apvienojot Bērnu tiesību aizsardzības centru ar Rīgas bāriņtiesu un centralizējot publiskos iepirkumus. Apvienošanas rezultātā, samazinot resursus un paaugstinot darba efektivitāti, pilsētas pārvaldībā jādubulto produktivitāte;
- sabiedriskā labuma darbi, kuros, saglabājot cilvēka cieņu un profesionālo vērtību, iesaistīsies cilvēki, kuri esošās krīzes laikā ir zaudējuši darbu un bezdarbnieku pabalstus;
- ēku siltināšana - prioritāte daudzdzīvokļu ēku sektoram, kā arī izglītības un veselības aprūpes iestāžu energoefektivitāte;
- Rīgas pilsētas attīstības plāns – tā precizēšana nepieciešama iepriekšējo gadu pilsētas attīstības haotisko pasākumu radīto problēmu novēršanai un investoriem skaidru noteikumu nodrošināšanai.
Izšķiroši svarīga labākas pārvaldības nodrošināšanai un korupcijas risku mazināšanai ir izpildvaras nošķiršana no lēmējvaras, nododot administratīvos jautājumus izpildvaras pārziņā, bet politiskajā līmenī atstājot stratēģiskos jautājumus. Izpilddirektors kā domes administratīvais menedžeris, kam pakļauta visa tās administrācija un kurš vienlaikus ir arī visu domes kapitāldaļu turētājs. Izpilddirektors un departamentu vadītāji amatos ieceļami tikai publisku konkursu kārtībā. Obligāta prasība pretendentiem - augstākā izglītība.
Likumā par pašvaldībām Rīgai nepieciešams speciālais regulējums, lai daudzas līdzšinējās domes funkcijas nodotu izpildvarai.
Ģirts Valdis Kristovskis
Pilsoniskās Savienības
deputātu frakcijas priekšsēdētājs
Edgars Jaunups
Jaunā laika
deputātu frakcijas priekšsēdētājs
Rīgā, 2009.gada 7.jūlijā