Pirmā – a/s Diena jaunie īpašnieki tieši tāpat kā līdzšinējie ir ļoti skaidri paziņojuši, ka mediju redakcionālā neatkarība ir viņu biznesa princips. Tas nozīmē, ka redakcija brīvi pieņem satura lēmumus vadoties no lasītāju interesēm un īpašnieki šos lēmumus nekādi neietekmē – tas nav noticis līdz šim un tam nav jānotiek nākotnē.
Tāpēc šobrīd izteikt šaubas par Dienas vai citu a/s Diena izdoto mediju saturisko neatkarību nozīmē apšaubīt redakcijas cilvēku profesionalitāti un autonomiju, un tam es neredzu pilnīgi nekādu pamatu. Piektdien ir mainījušies a/s Diena īpašnieki, un nekas cits - mūsu redakcijās joprojām strādā profesionāļi, mūsu ētikas principi ir skaidri deklarēti un mēs kā līdz šim labi zinām, ka neatkarība un uzticamība ir mūsu mediju pamats. Īsi sakot, ir pārdotas a/s Diena akcijas, bet Diena nav nopirkta, jo Diena un citi mūsu mediji – tas ir redakcijas veidotais saturs, kas nav pērkams un tirgojams.
Otrā – a/s Diena vērtības nepieļauj to, ka par jauno īpašnieku finansētājiem nav pilnas skaidrības. A/s Diena reputācija būtu tikai ieguvusi, ja pilna informācija par naudas devējiem būtu pieejama jau darījuma publiskošanas brīdī, taču mēs esam saņēmuši skaidru solījumu no īpašniekiem, ka šī informācija būs publiski pieejama tuvākajās dienās. Es ceru, ka atbildes būs pārliecinošas un izgaisinās šaubas par starpniecību un aizdomas par investoru reputāciju.
Trešā – mediji gan Latvijā, gan citās valstīs šobrīd ļoti skarbi izjūt ekonomikas kritumu un tāpēc spēja piesaistīt investorus principā ir laba ziņa, jo apliecina, ka finansētāji šeit saredz attīstības potenciālu. Par to, kādi tieši ir attīstības plāni, man šobrīd vēl nav detalizētas informācijas, sarunas ir plānotas nākamnedēļ, taču īpašnieku līdz šim teiktais liek domāt, ka šo plānu vadmotīvs ir biznesa intereses un nekas cits. Tikai pēc šīm sarunām es varēšu atbildēt uz vēl vienu jautājumu, ko šajās dienās dzirdu no dažādiem cilvēkiem – vai akcionāru maiņa nozīmē pārmaiņas arī manā darba dzīvē.