"Runāt par tendencēm krievu laikmetīgajā mākslā nav iespējams," pirms izstādes atklāšanas saka tās kurators Valsts laikmetīgās mākslas centra (Maskava) vadītājs Leonīds Bažanovs. "Mūsu mākslas vidē pastāv visneiedomājamākie savienojumi, gājieni un koncepcijas. Tādēļ ikviena radošā personība pārstāv jaunu tendenci, šos māksliniekus neapvieno kopīgs manifests," viņš piebilst.
Rietumos krievu mūsdienu mākslai bieži pārmet ideoloģisku bezsaturīgumu, kas sekojis ilgstošai sociālistiskā reālisma kultivācijai. "Mums pārmeta, ka krievu mākslinieki ļāvušies eksperimentiem un devušies brīvajā peldējumā, dodot priekšroku personīgo fantāziju kosmosa pētīšanai, nevis reālās dzīves kosmosa un haosa pētīšanai," stāsta L.Bažanovs. "Daži no mūsu māksliniekiem tomēr pieskaras reālajai situācijai, kas nereti izraisa protestus, sadursmes un konfliktus ar varas iestādēm. Mākslinieki strādā ar politisku saturu, neievērojot direktīvas. Plašsaziņas līdzekļi Krievijā tiek stingri kontrolēti, savukārt tieši māksla sniedz ievērojamu brīvības pakāpi," uzsver kurators.
Arsenālā apskatāms mākslinieka Alekseja Kallimas darbs, kura tēma — futbols — ir šķietami neitrāla gan ideoloģiski, gan vizuāli, taču tā ir tikai aizsegs dziļākiem saturiskiem slāņiem, kas atspoguļo traģiskas, dramatiskas situācijas Krievijas politiskajā dzīvē. Olga un Aleksandrs Florenski kara pasauli pārvērš par bērnu spēļu laukumu, kur agresija un ieroči izraisa liriskas ilūzijas un emocijas. Olga Černišova un Aleksandra Mitļanska savos darbos pēta ikdienas dzīvi un sadzīviskas situācijas. Leonīds Tiškovs savā liriskajā un poētiskajā instalācijā atceras bērnību Urālos — uz stikla galda viņš būvē no sāls veidotas kupenas. Tajās var pamanīt mazu slēpotāja figūriņu, kas simbolizē pašu mākslinieku. Ar šo darbu spilgti kontrastē Jurija Vasiļjeva fotosērija, kurā modeļa lomā iejūtas bomzis. "Iepriekšējais Krievijas kultūras ministrs bija noskaņots pret šādiem mākslas darbiem — viņš uzskatīja, ka tos nedrīkst rādīt ārzemēs, jo tas ir apkaunojoši. Taču tieši šādi darbi pārliecinoši demonstrē, ka Krievija ir ļoti dažāda, ka tā prot gan raudāt, gan kauties, gan pārdzīvot," stāsta L.Bažanovs.
Interesantu dzīvo instalāciju Abaks, kurā nolasāmas reliģiskas atsauces, piedāvā Sergejs Šutovs — šajā darbā atveidotas ceļos nometušās lūdzēju figūras. Vienu no izstādes iespaidīgākajām un arī smaržīgākajām instalācijām — Krievu ideja — uzbūvējuši Igors Makarevičs un Jeļena Jelagina. Jaunais mākslinieks Haims Sokols darbā Anamnesis spēlējas ar zinātniskām stratēģijām un eksperimentiem. Emocionāli aizkustinoši ir Irinas Zatulovskas gleznojumi uz dzelzs un dēļu gabaliem — par bērnību, mīlestību, nāvi, Dievu, Krieviju... Spēcīgs pretstats Viktora Aļimpijeva poētiskajai videomākslai ir skandalozās mākslinieku grupas Zilie deguni (Vjačeslavs Mizins un Aleksandrs Šaburovs) projekts Virtuves supremātisms un divi "šokējoši" videodarbi, kas tiek projicēti kartona kastēs. Zilie deguni ironizē un mākslinieciski ņirgājas par krievu vēsturisko avangardu un augstiem garīgajiem ideāliem: viņi veido savas supremātisma gleznas no pārtikas produktiem — tā ir postmoderna ironiska refleksija.