Lūk, tieši šāda fantastiska sakritība ir gadījusies arī mūsu Saeimā. Kā mums ir paskaidrojuši tēvzemiešu deputāts Dzintars Rasnačs un zaļo zemnieku deputāts Staņislavs Škesteris, brīdī, kad viņiem deputāta darbā bija vajadzīgs palīgs, Saeimas personāla daļa meklēja palīgu ... un kā par zilu brīnumu, no visiem iespējamiem Latvijas iedzīvotājiem Rasnača gadījumā atrada deputāta sievu, bet Šķestera gadījumā -- dēlu! Vai tā nav viena ērmota būšana? Latvijā taču ir tik daudz ļaužu, kuri varētu strādāt par deputāta palīgu, zinot, ka mūsu Saeima ir viens itin godīgs iestādījums nešaubos, ka konkurss uz vakancēm bija gana plašs. Un rezultātā atradās sieva un bērns! Fantastika!
Patiesībā jau protams te nekā fantastiska nav, te ir ierastā lieta. Likums Latvijā ir rakstīts visiem pēc kārtas, tikai politikāņiem vien ne. Likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā ir melns uz balta rakstīts: "Valsts amatpersonai ir aizliegts [..] slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās ši valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti." Būt par deputāta palīgu nozīmē saņemt algu. Absolūti un pilnīgi nepārprotami tas saistās ar jēdzienu "mantiski ieinteresēti." Īgnais komponists kuram vajadzēja palikt par komponistu nevis līst politikā Imants Kalniņš avīzē nāk ar apgalvojumu, "Neredzu te nekā nelikumīga", bet Dievs ar vājredzīgajiem. Arī ar Šlesera kristobiznesprojekta pārstāvi Anatoliju Mackeviču, kurš klārē, ka sieva par palīgu ir vajadzīga tāpēc, ka iepriekš palīdze bijusi "kāda sieviete, kas ne reizes tā arī neatnāca uz darbu." Smieties vai raudāt? Nudien, smieties vai raudāt?
Nu ir sodāmi šie dabas bērni, nevien Kalniņš, Rasnačs, Šķesteris un Mackevičs, bet arī Augusts Brigmanis un Visvaldis Lācis. Latvijas Republikā politika jau tā pārnestā nozīmē ir viens liels "ģimenes" bizness. Lēmumi pietiekami bieži tiek pieņemti savējo -- tātad, "ģimenes" locekļu labā. Likums par interešu konflikta novēršanu ir absolūti un pilnīgi skaidrs. Tas, ka atsevišķi deputāti izvēlas to ignorēt -- tā, lūk, ir visrakstā piesauktā skumjā ierastība.
Jauku visiem dienu!