Veselu nedēļu mākslinieki – gleznotāja Ieva Liepiņa, stikla māksliniece Ilze Dūdiņa, tēlnieks Uldis Kurzemnieks, keramiķe Tamāra Kurzemniece, Jūrkalnes kalējs Ainārs Rullis, gleznotāja Tatjana Krivenkova, gleznotājs, mūziķis un ceļotājs Valdis Atāls, grafiķe Ieva Caruka, studente Elizabete Atāls un, protams, arī pats Igo, dzīvoja Jūrkalnē un radīja. "Atradu horizontu un atguvu harmoniju..." saka Ieva Liepiņa. "Jūrkalnē fascinē viss – jūra, zilā govs, klusums, skaņas un arī cilvēki," atzīst Ilze Dūdiņa. "Šeit ierados no Latgales, no Saules kalna, lai uzkāptu Jūras kalnā. Piebildīšu aforismā: kapu kalniņš jau redzams, bet vēl aizvien kalnā gribas!" ironizē Valdis Atāls, piebilstot, ka saimnieci Latgalē, vietā, kur viņš mitinās, saucot tāpat kā saimnieci Jūrkalnē – Anna. "Jaušu, ka liktenis mani nenoslogo, lai atcerētos daudzu sieviešu vārdus...". Tomēr Annu no Jūrkalnes viņš atcerēsies, jo karstākajā tūrisma sezonas laikā Anna Rudīte atvēlējusi savu atpūtas vietu Zītari māksliniekiem dzīvošanai, tā atbalstot plenēru. Tieši viņas zilā govs izrādījusies viena no izķertākajām modelēm. Savukārt visi četru Jūrkalnes krogi – Zaķu krogs, Pilsberģu krogs, Liedags un Rīvas krogs – baroja māksliniekus, cik nu smalki viens spēja. Un tagad mākslinieku darbi visu vasaru papildinās krogu interjerus. Turklāt tik veiksmīgi, ka nevar atšķirt – kas te jau bijis un kas izstādīts no jauna. Paralēli mākslinieki rīkojuši arī bērnu mākslas plenēru, iesaistot pat tos bērnus, kas garām Zītariem uz jūru gājuši peldēties. Tēlnieks Uldis Kurzemnieks plenēra laikā radīja ideju par saules pulksteni Jūrkalnē, kas skaita nevis pulksteņa un kalendāra laiku, bet īsto, saules laiku. Ir skice un smalki inženiertehniski aprēķini, bet pats pulkstenis varētu tapt līdz nākamā gada plenēram.
Radījis plenēra laikā arī pats Igo – kopā ar mūziķi Jāni Strazdu te tapusi viņa jaunā koncertprogramma Uguns, kas skatītājiem skanēs 20. augustā Dzintaru koncertzālē. Bet pirmais skaņdarbs Malduguns sāks skanēt radio jau šajās dienās.
Plenēra rīkošanu Igo braucis mācīties pie Regīnas Deičmanes – tēlnieces, uzņēmējas un Mežotnes plenēra rīkotājas. Skolotāja izrādījusies tik laba, ka Jūrkalnes plenērs jau ierakstīts nākamo vasaru kalendāros. Pat plenēra noslēgums – izstāžu atklāšana - bija vēl viens Igo radīts mākslas darbs. Tas bija traks brauciens pa visiem krogiem. Katrs ar savu braucamo mākslinieki un viesi ieradās Zaķu krogā, un visatraktīvāk tas izdevās kalējam Aināram Rullim – ar pašdarināto trīsriteni Krogā vietu nav. Tad visi kopā ar auto no Zaķu kroga uz Pilsberģu krogu. No Pilsberģu kroga māksliniekus lepnā droškā ar dābolainu zirgu veda uz moderno Liedaga krogu, kur viņus sagaidīja maģo suitu dziesminieces (Alsungā ir lielie suiti, Jūrkalnē – maģie) un pašdarināts aveņu vīns. Tālāk Igo ar viltu visus piespieda kājām soļot uz pēdējo – Rīvas krogu, kur plenēristiem un viesiem par prieku jaunības gadu valdzinošās melodijas dziedāja pats plenēra rīkotājs. Ak, jā – mākslinieku pusdienas arī bija sadalītas pa visiem krogiem – uzkodas Zaķu krogā, zupa – Pilsberģos, otrais ēdiens – Liedagā, bet saldais – Rīvas krogā.
"Bez Igo Jūrkalne būtu mirusi!" apgalvo Anna Rudīte. Savukārt Igo saka – Jūrkalne ir tik laba, ka tā pati pievelk labus cilvēkus. Un labie cilvēki tur rada labus darbus.