Stāsts ir gaužām vienkāršs - reiz satikās Zane Onckule un Anneli Porri un viņām radās doma veidot izstādi par Baltiju un identitāti. Pašsaprotama tēma, šis identitātes jautājums, vienprātīgi bija nospriedušas kuratores. Pieķērušās projektam, viņas strādāja pusgadu. “Man gan nav pārliecības, vai mēs atbildējām jautājumus, ko uzdevām,” atzīst Zane Onckule, novatoriskās galerijas Supernova viena no divām vadītājām (otra ir Līva Kupča). Un kurš gan spēj? Jau vien fakts, ka superkapitālistiskās neatkarīgās Baltijas valstis joprojām saglabājušas savu padomju impērijas laikā iegūto kopapzīmējumu ir gana mulsinošs. Taču viņu pūliņu rezultāts ir gana elegants - Supernovā līdz 26.maijam apskatāmā baltiešu jauno mākslinieku izstāde What Drives Baltic ar zināmām atsaucēm uz viņu interesējošo amorfo identitātes jautājumu un postpadomju realitāti. “Nenoteiktība ir tā labā lieta mākslā, jo pretējā gadījumā ir tīra propaganda,” - norāda Tallinas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Anneli Porri, šķietami gandarīta par to, ka puslīdz veiksmīgi spējušas izķepuroties no fenomenoloģiskā purva.
Finansiāli neizdevīgie baltieši
Ierosme izstādei nāca no Baltijas (var teikt, visa postpadomju bloka) mākslas vidē tik pazīstamās situācijas, ko raksturo Porri teiktais, - “Mēs sapratām, ka esam situācijā, ka Zane ir Rīgā un es pārsvarā Tallinā un mēs paliekam tikai pie mūsu pašu šaurajiem jautājumiem. Jo igauņu izstādes ir pārsvarā orientētas uz vietējo auditoriju un nemēģina sasniegt auditoriju ārpus lokālās teritorijas.” “Turklāt arī ja baltiešu māksliniekiem jāizvēlas vai izstādīties citās Baltijas valstīs, vai drīzāk ārzemēs, tad viņi drīzāk izvēlas pēdējo,” papildina Zane, - “Un arī ir vieglāk uzaicināt māksliniekus no, teiksim, Dānijas un Norvēģijas, nekā no Igaunijas un Lietuvas – finansiālu iemeslu dēļ.” Taču runājot par Baltiju, kuratores tai pat laikā nevēlējās akcentēt baltiešu māksliniekus kā atšķirīgus. “Drīzāk svarīgs ir jautājums, kā šis reģions komunicē,” norāda A.Porri.
Kuratores arī nepretendē uz Baltijas mākslas reprezentāciju – Zane bikli bilst, ka tam pirmkārt galerija ir par mazu. Turklāt viņas arī uzsver, ka mākslinieks nepārstāv noteiktu valsti, kā tas ir olimpiskajās spēlēs. Izmantojot pēdējā desmitgadē iegājušos valodas šablonu, izstāde viņuprāt drīzāk stāsta par to, kā ir būt glokālam. Respektīvi, ko nozīmē būt vienlaikus gan lokālam, gan globālam, kā tas izklāstīts Baltijas mākslas pētnieka Harija Vīksa analītiskajā pēcvārdā skaistajā izstādes katalogā. “Cilvēki domājot par Baltiju parasti domā nacionālos ornamentos, politiskos šablonos. Tāpēc lietuviešu kolēģi mums piekodināja, lai mēs neesam ciniski, veidojot šo izstādi. Bet te arī nav nekādi joki!,” ar plašu smaidu saka igauniete. Var viņai piekrist – nopietnas lietas, par kurām grūti nepasmaidīt.
Identitātes pinekļos
Jauno baltiešu mākslinieku izstādē What Drives Baltic ir mēģināts konfrontēt Baltijas identitāti
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.