Pazīstamā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne personālizstādē "Es viņus redzu" izstādījusi divas zīmējumu grupas – 14 dabiska lieluma laikabiedru portretus un vairākus dokumentālus situāciju zīmējumus, kas balstīti uz novērojumiem. "Man vienmēr ir bijusi interese par cilvēku, lai kādā veidā es būtu izpaudusies. Tas ietver savstarpējās attiecības, jutekliskas noskaņas, emocijas, dažādus situatīvus paradoksus un goteskas – lietas, kas liek novērtēt situāciju slēpto jēgu," saka darbu autore. Strādājot kino un teātrī, Ieva Jurjāne izkopusi spēju ar plastisko zīmju palīdzību vizualizēt literatūru. Šeit liela nozīme jebkuram elementam – gan kompozīcijai, gan krāsu attiecībām, gan cilvēku proporcijām attiecībā pret kādu objektu. Ievas dokumentālajos situāciju zīmējumos katrā ir kāds notikums – sava veida realitātes ilustrācija, kas ir attainota uz papīra. Tie ir kā kadrēti stāsti, kas ietver sevī attēlu iekšējo dramaturģiju. Dažos no šiem var ieraudzīt arī personāžus, kuri redzami izstādes portretu daļā.
Pievēršanās portretu žanram Ievai notikusi dabiski un nejauši – radusies nepieciešamība attainot cilvēku ar jaunu realitātes apziņu nekā līdz šim. Portretēto vidū ir zināmi un arī plašāk nezināmi cilvēki – rakstniece, aktieris, zinātnieks, filozofs, sportists un citi, kas bijuši saistīti ar mākslinieci kādā dzīves periodā un ietekmējuši ar savu personības pievilcību un pozitīvismu. Portretēšanas process Ievai Jurjānei nozīmē sava veida stāsta režiju – katrs pozēšanas seanss licis izjust cilvēka dažādos psiholoģiskos stāvokļus un to ietekmi uz personību. Katra reize – kā jauns laika un emociju slānis, kurā atklājas gan portretējamā, gan mākslinieka daudzslāņainība. Māksliniece šos seansus nosauc par "satikšanos ar kvalitāti". "Gan ar zīmējumiem, gan ar portretiem es atradu baudu procesa lēnumā – spējā bremzēt laiku, nesteigties uz rezultātu, bet iedziļināties detaļās – nokļūt bezlaikā, kas ir liela vērtība," skaidro Ieva Jurjāne.
Ieva Jurjāne absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur 1996.gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Kā scenogrāfe un kostīmu māksliniece sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo operu, teātra grupu "United Intimacy", veidojusi vizuālo ietērpu Nepanesamā teātra arteļa, Latvijas Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, kā arī Dailes teātra izrādei "Varoņu laukums". Strādājusi par mākslinieci inscenētāju un kostīmu mākslinieci Viestura Kairiša filmām "Tumšie brieži", "Romeo un Džuljeta", "Pa ceļam aizejot", "Kāzas", A.Bley animācijas filmām "Doktora D. sala" un Māras Liniņas "Laiks eņģelim". Sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā un piedalijusies grupu izstādēs ārzemēs.