Īpaši speciālā katastrofa

Un nav svarīgi, vai tas bijis muļķības vai neizdarības dēļ. Pilnīgs valstiskas domāšanas un kompetences trūkums! Īpaši apšaubāma man šķiet Godmaņa darbošanās. Lai Godmaņa kungs mums beidzot skaidri pasaka, kādēļ Pareksu vajadzēja padarīt par "sistēmisku" banku, lai tad tās glābšanai izlietotu to miljardu, kas mums pietrūka krīzes asāko stūru nogludināšanai! Aizkulisēs pārrunā šīs situācijas radītāju nodomus, kuri tad arī sekmīgi realizējās. Tomēr šīs netīrās vai vismaz pilnīgi nemākulīgās rīcības paši pamati droši vien tā arī paliks slēpti mums visiem, par kuru maksātajiem nodokļiem banka un abi baņķieri joprojām gozējas "saulītē".Un Dombrovskis ar savu pionierisko "vienmēr gatavs" attiecībā pret aizdevēju prasībām...Protams, ir situācijas, kur jākapitulē, lai izdzīvotu, bet tā nevar būt "sistēmiska" situācija. Mēs no viņiem dzirdam tikai par nažiem, šķērēm, izkaptīm, kas griež visu nost, vai acs vai galva. Katra saruna presē vai TV parāda, ka Dombrovskim un Repšem nav plāna, kā reformēt, kā saprātīgā veidā atteikties no pieciešamā un saglabāt nepieciešamo. Viņu apņemšanās iepludināt saņemto naudu lielākoties banku sistēmā vai arī budžeta deficīta segšanai (t.i. izdevumiem, kas ir finanšu ziņā neproduktīvi, neradot nekādu iespēju atpelnīt izdevumus), jau ieguvusi asu starptautisku nosodījumu.Bet pats nelāgākais ir slēpšana, melošana, dūmu aizsegu radīšana. Abiem kungiem nav drosmes pateikt, ka viņu izvēlētā stratēģija nemaz nepieļauj ko citu, kā nodokļu palielināšanu, jo atrast vajadzīgos miljonus valsts pārvaldes (ļoti vajadzīgajā!) samazināšanā nav iespējams. Atliek ķerties atkal klāt tiem, kuri nekur nevar aizbēgt no iekasētāju dzelžainā tvēriena – valsts atalgoto ienākumiem, pensijām, pabalstiem, nodokļu paaugstinājumam pirmās nepieciešamības precēm. Jo nav tak nekā cita, kur ar mehānisku griešanu gūt ienākumus budžetam! Dažus miljonus var sagrabināt, apliekot ar nodokli dažādos ienākumus no kapitāla (tas būtu jādara sociālā taisnīguma vārdā), bet mūsdienu mobilitātes apstākļos nauda momentā aizplūdīs tur, kur nodokļi mazāki vai to nav nemaz (atcerēsimies patētiskos EK mēģinājumus atgūt nodokļus no ES pilsoņu noguldījumiem dažādās ārzonās). Un nekustamā īpašuma nodoklis? Normālās valstīs tas ir viens no ļoti būtiskiem budžeta ienākumu avotiem. Atkārtoju - tā tas ir "normālās" valstīs, kur īpašums liecina par zināmu turīguma pakāpi. Bet mums īpašuma nodokļu maksātāji būtu neiedomājami raibi – sākot ar tiem, kuri savās nelielajās mājiņās izdzīvojuši cauri padomju laikiem un nu dzīvo no pusbada pensijas, turpinot ar tiem, kuri dzīvokļus ieguvuši par sertifikātiem un nebūt nelepojas lieliem ienākumiem, un beidzot ar spekulantu sabūvētajām milzu mājām, kā arī pārdodamo dzīvokļu patlaban nekustīgo masu. Īpašuma iegūšanas un tagadējo ienākumu skala ir nepārskatāma, un šajos apstākļos izveidot kaut cik jēdzīgu nodokļa iekasēšanu ir milzu darbs, pie kam var gadīties, ka nodokļa administrēšana maksās vairāk, nekā gūtie ienākumi  (kā tas jau noticis ar skolu likvidēšanu, iegūstot izdevumus par skolnieku pārvadāšanu, kas pārsniedz ietaupījumu no atlaisto skolotāju algām). Nav brīnums, ka tiek runāts par ļoti vienkāršotām, sociāli nejēdzīgām nodokļa shēmām vai vispār par atteikšanos no nodokļa. Abi varianti ir nederīgi (kaut kā neviens nav sadzirdējis Ošleja ieteikto variantu par nodokļa uzkrāšanu kā sava veida hipotekāro kredītu, kas kustināms, tikai īpašumu pārdodot). Kārtējo reizi nekompetence, nemākulība. Gan jau komentāros lasīšu: kur ir jūsu priekšlikumi? Mana atbilde: kādēļ es uzturu valdību, kurai tā kā vajadzētu būt kompetentai? Lai strādā! Un, ja neprot vai nevar izveidot sakarīgu, Latvijas situācijai atbilstošu nodokļa stratēģiju, tad attiecīgajam ministram jāiet!!!!   Īsi: valdībai ir skaidri jāpasaka, kurp ved tās izvēlētā stratēģija, jāpaskaidro visiem skaļi un saprotami, ka ar tagadējo virzienu mēs ejam uz zīļu kafiju, kartupeļu biezputru, vecmāmiņas vilnas zeķēm, uz arvien augošu emigrācijas vilni, uz 200.000 trūcīgo, kuri papildinās apmēram 300.000 pensionāru, kuri jau dzīvo uz eksistences robežas. Ceturtā daļa tautas nabadzībā? Dzirdu ierasto atbildi: "Naudas ir tik, cik viņas ir". Kauns! Radi naudu, nepakļaujies neprātīgām prasībām, shēmo, domā, esi aktīvs, ar iniciatīvu – kā to mums tik sirdīgi māca ministri un prezidenti. Bet paklausīgi pionieriskā, grāmatvediskā pieeja draud ar totālu katastrofu.