"Vienīgais, ko es nožēloju, ka neesmu izgudrojis džinsus," tā sacījis franču modes leģenda Īvs Senlorāns, kura mūžs aprāvies svētdienas vakarā, 71 gada vecumā. Toties Īva Senlorāna izgudrojumu vidū ir teju revolucionāri apvērsumi augstajā modē un dizainā. Par mākslinieka izcilību liecina arī fakts, ka 1983.gadā viņš kļuva pirmo dizaineru, kura darbi, vēl dzīvam esot, rādīti retrospektīvā izstādē Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā.
"Ja Koko Šanele bija tā, kas XX gadsimta sākumā atbrīvoja sievieti no korsetes un uz visiem laikiem mainīja viņas ģērbšanās stilu, Senlorāns veica atlikušo — piešķīra viņai eleganci, pārliecību un seksualitāti vienlaikus," raksturo modes eksperte Una Meistere.
2002.gadā pēc sava modes nama četrdesmit gadu jubilejas Senlorāns sarīkoja pēdējo šova izrādi — modes skati un atvadas no profesijas, kurā viņš jau bija kanonizēts leģendas statusā. Tā bija skaista un konceptuāla aiziešana, kā pavelkot svītru XX gs. laikmetam, kuram piederīga "augstā mode", kas XXI gs. pietuvojusies dārgas kaprīzes un zīmolu reklāmas nolūkos kultivētam rezervātam.
Mode kā māksla
"Īvs Senlorāns par leģendu kļuva jau savas dzīves laikā — franču modes ikona, kura neirozēm un likstām Francija līdzpārdzīvoja kā savām. Viņš bija pirmais, kas uz augstās modes mēles interpretēja ielu modes motīvus 60.gadu beigās, izraisot skandālu. Viņš virtuozi balansēja uz robežas starp modi un mākslu, veidojot kleitas ar Pikaso un Modriana darbu motīviem. Viņa 60.—70.gadu kolekcijas jau ir kanonizēta modes klasika. Sieviete vīrieša uzvalkā, caurspīdīgums, safari stils, austrumu motīvi… Viņa krāsu izjūta joprojām ir nepārspēta. XX gs. otrajā pusē nav Senlorānam līdzīga dizainera," Senlorāna ietekmi pasaules kultūrā iezīmē U.Meistere.
Īpaša tēma ir "Senlorāns un mūzas", arī viņa ietekme pasaules kino — par viņa ilggadīgo ideālo modeli un sajūsmas objektu bija lemts kļūt aktrisei Katrīnai Denēvai — ikoniski ir Senlorāna modelētie tērpi, kurus Denēva valkā Luisa Bunjuela filmā Dienas skaistule.
Solījums sev
Senlorāns piedzima situētā ģimenē toreiz Francijas kolonijā Alžīrijā, viņa māte bija skaistule, tēvam piederēja vairāki kinoteātri, savukārt vecvectēvs bija jurists, kurš savulaik sastādījis Napoleona Bonoparta un Žozefīnes laulību līgumu. Desmit gadu vecumā Senlorāns apsolīja, ka, izaudzis liels, viņš būs slavens un viņa vārds laistīsies Elizejas lauku neona gaismās. Vārdu viņš turēja — 17 gadu vecumā jauniņā dizainera radītā kokteiļkleita ieguva pirmo vietu kādā starptautiskā konkursā. Drīz vien Senlorānu pamanīja Kristans Diors, Senlorāns kļuva par viņa asistentu un 1957.gadā pēc New Look radītāja pēkšņā infarkta — par viņa troņmantnieku. Tolaik Senlorānam bija tikai 21. Viss pārējais, kas sekoja pēc tam, jau ir mākslas un modes vēsture.
Kopš aiziešanas no aktīvā modes biznesa 2002.gadā Senlorāns lielāko daļu laika pavadīja Mārakešā. Par modes metra pēdējo nozīmīgāko veikumu uzskatāma viņa un biznesa partnera, kādreizējā dzīvesdrauga Pjēra Beržē izveidotais fonds Parīzē, kur regulāri notiek tematiskas, viņa modes arhīvu inspirētas izstādes. Fonds radīts ar mērķi padarīt publiski pieejamu Īva Senlorāna arhīvu.