„Galvaspilsētas pašvaldībai atradīsim līdzekļus visu sākumskolu saglabāšanā, lai nodrošinātu iespēju mazāko klašu skolēniem mācīties iespējami tuvu dzīvesvietai vai vecāku darbavietai, kā arī bērnu drošības nolūkos sākumskolās nodrošināsim pagarinātās dienas grupa tiem bērniem, kuru vecāki strādā,” norāda E. Bruksle. „Tāpat jāpārskata veidu, kā pašvaldība nodrošina atbalstu privāto sākumskolu darbībai. Šajā gadījumā principam būtu jābūt vienādam ar atbalstu valsts skolām jeb „nauda seko bērnam” veidā. Tādējādi arī privātās sākumskolas iesaistīsim pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanai skolai, tādējādi atslogojot pašvaldības finansētās mācību iestādes un atbrīvojot vietu jaunāka vecuma bērniem.” kuriem tas ir pietrūcis pirmsskolas izglītības iestāžu trūkuma dēļ.
No pabalsta saņēmēja līdz uzņēmējam
„Steigšus jāmaina pieeja tam, kā tiek nodrošināta bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām integrācija sabiedrībā. Šā brīža sistēma nav virzīta uz to, lai šie bērni nākotnē kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, bet drīzāk jau sākotnēji viņi tiek orientēti nepārtrauktai pabalstu saņemšanai visa mūža garumā,” norāda E. Bruksle.
„Rīgas skolas nav gatavas uzņemt pie sevis bērnus ar īpašām vajadzībām, lai arī tas ir būtiskākais solis šādu bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā. Lai to izdarītu, no pašvaldības puses ir nodrošināsim atbalstu asistentu jeb palīgu veidā, kas varētu palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām iekļauties skolas un sabiedriskajā dzīvē. Savukārt rezultāts tam būs jūtams vēl ilgtermiņā, jo pilsēta iegūs pilnvērtīgus sabiedrības locekļus, nevis pasīvus pabalsta saņēmējus. Ņemot vērā gaidāmo izglītības reformu un to, ka tuvākajā laikā no darba tiks atbrīvoti daudzi izglītības iestāžu darbinieki ar pedagoģisko izglītību, šis varētu būt vispiemērotākais brīdis, lai šos skolotājus iesaistītu sociālajā darbā kā asistentus bērniem ar īpašām vajadzībām,” tā E. Bruksle.