Toties valsts īpašuma standartcena ir atteikums svešajiem un sviestmaize savējiem. Visi projekti, kur tiek pārdotas valsts kapitāldaļas, ir ļoti lēti. Tā bija ar visām privatizācijām, Latvijas Kuģniecību, trešā mobilā operatora licences izsoles sākotnējo piedāvājumu, tagad ar Lattelecom. Mūsu valsts pasūtījumi neizskatās pēc taupīga un prātīga saimnieka pārdomātas rīcības, bet drīzāk pēc barības ķēdes, kur katram iesaistītajam kaut kas tiek... Un patiesi, pa Latvijas ceļiem braukā lepnākās mašīnas Eiropā. Kaut kas ir satrunējis Latvijas politikā. Ar ekonomiskajiem grupējumiem saaugusī politikā elite ir kļuvusi par nopietnu bremzi valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai. Par vienu populāru piejūras politiķi taču tautā neviens nešaubās, ka zaga. Kā atšķirību no citiem minēja – vismaz pilsētu sakārtoja un ar citiem dalījās. Cik vienkāršs ir jautājums – kas parasti finansē Latvijas partijas? – un atbilde uz to – oligarhi un oligarhu kandidāti, tikpat vienkāršs ir secinājums – kā labā tad strādā Latvijas politiskās partijas. Nevienam nav ne brīnumnūjiņas, ne laimes lāča, kas šo nenormālo situāciju uz burvja mājienu atrisinātu. Mums ir divi ceļi kā rīkoties – tradicionālais: laiku pa laikam gaidīt kādu jaunu spēku, kas atnāktu mūs izvest saulītē, un grūtais, ārēji neinteresantais – soli pa solim veikt pārmaiņas likumdošanā, lai piespiestu esošos politiskos spēkus pamazām mainīties rietumu demokrātijas un civilizētas politikas virzienā. Šī ceļa katalizators ir sabiedrības sašutums par Latvijas politikas „taisīšanas” realitāti un NATO un ES sabiedroto ārējais spiediens. Jāatceras, ka tieši šie bija instrumenti, kuriem pateicoties mēs atguvām neatkarību un PSKP un VDK neuzdrošinājās mūsu dziesmoto revolūciju noslīcināt asinīs. Pirmās nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas ir Satversmes grozījumi, kas ļauj tautai atlaist Saeimu, grozījumi Partiju finansēšanas likumā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, Vēlēšanu likumos, kas izslēgtu vēlēšanu „lokomotīvju” principu, proti, katrs kandidāts var kandidēt tikai vienā apgabalā un atceļama norma, ka deputāts var uz laiku nolikt mandātu, kamēr pilda ministra pienākumus. Šis ir tas laiks, kad vara ir ļoti vāja un var tikt piespiesta izdarīt šīs izmaiņas, jo kā drauds pastāv Saeimas atlaišana. Tie, kas paniski no tā baidās, vai kuri iecelti amatā ar konkrētu amata apraksta slepeno pielikumu – neļaut ne gramam no šobrīd valdošo rokās esošās varas nokrist zemē (kā tēlaini nesen izteicās Sarmīte Ēlerte), mēdz runāt par to, ka Saeimas atlaišana radītu nestabilitāti un haosu. Muļķības! Ja mājā ir ieviesušās peles, neviens jau nerunā par mājas nojaukšanu. Vienkārši ir jāizķer peles. Vienai nesen kaķis teica savu vārdu, un peles vārds izpalika. Vēl atlikušas pārējās. Jaunās vēlēšanās, kuru sagatavošanas laikā ar tautas uzticību apveltīta pārejas laika profesionāļu valdība spētu nodrošināt varas pārejas likumību, pilsoņi atšķirtu graudus no pelavām.
Ja mājā ir ieviesušās peles...
Latvija ir nabadzīga valsts – tā jau ir aksioma, ko visur vietā un nevietā skandējam. Eiropas statistikas pārskatos nemitīgi esam pēdējās vietās, reizēm uzgavilējot, kad kādā no tiem vēl kāds ir izrādījies par mums sliktāks. Taču vienlaikus mums ir dārgākā ceļu būve, gatavojamies celt dārgāko tiltu pasaulē, mūsu celtniecības projekti ir pat desmit reizes dārgāki par tādiem pašiem būvapjomiem ar analoģiskām funkcijām citviet, neskatoties uz mūsu tomēr vēl daudz mazākām darbaspēka izmaksām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.