Jauns gads

Nezagt, bet nopelnīt godīgā ceļā. Nesolīt, bet gan izpildīt savu darbu. It kā jau labi, taisnīgi un pareizi, bet, kā rādās, neizpildāmi. Jauns gads kā tāda robežšķirtne, pirms kuras noteikti vajag vismaz radīt ilūziju par labajiem nodomiem... Kas zina, varbūt kāds arī noticēs.Bet noticēt šogad vajadzēs gan. Jautājums tikai – kam un kāpēc. Un kā atšķirt solītājus no godīgā darba darītājiem. Jo solītāju būs daudz. Būs megaplāni Malaizijas Dvīņu torņu augstumā. Būs viltus pravieši, kas, pakāpušies uz Haidparka slavenās mucas, pulcēs ap sevi ne vienu vien lētticīgo. Būs tie, kas gatavi savu vienīgo balsi iemest urnā, lai pēc pavisam neilga laika sprīža atkal virtuves sarunās sodītos par solīto, bet nesaņemto nākotnes laimi. Starp pelavām gan jau izrādīsies arī pa īstam graudam... Tikai – kā tos atšķirt? Kā izdarīt pareizo izvēli un atkal (vai – kārtējo reizi?) nekļūdīties? Šķiet, tieši šis hamletiskais jautājums būs galvenais visā 2009. gada politiskajā dzīvē. Jo notikums numur viens – pašvaldību vēlēšanas – parādīs, cik daudz un cik lielā mērā mūsu sabiedrība, mūsu vēlētāji būs mācījušies. Parādīs, kā un cik lielā mērā pēdējo divu gadu politiskās batālijas un mediju tik ļoti slavētā „pilsoniskā aktivitāte” pāraugs no „ielu cīņu” līmeņa daudz kvalitatīvākā formā – politiskajā briedumā, kas ļaus izdarīt izvēli nevis par labu masveidīgu reklāmu tiražētam „kāpurķēdniekam” vai no tribīnes skaisti runājošam kārtējam „saulvedim”, bet gan reālam, saprotamam un, galvenais, piepildāmam plānam. Normālai tuvāko četru, piecu vai sešu gadu darbības programmai, kas ļaus vispirms sakārtot un izvest no krīzes vietējo varu, bet gadu vēlāk – arī valsti kopumā.Notikums numur divi, bet varbūt vesela notikumu ķēde – iespējamā mūsu valsts ekonomikas stabilizācija (protams, ja izdosies tiem pašiem vēžiem izkļūt no krīzes vārošā ūdens). Arī šeit jautājumu vairāk nekā atbilžu. Piemēram, kāpēc gan „krīzes plānā” paredzētie pasākumi tik radikāli atšķiras no citu valstu krīzes pārvarēšanas metodēm? Vai Latvijai atkal ejams „savs ceļš”, kas mūs jau novedis pamatīgā purvā? Vai tiešām tā vietā, lai izmantotu aizņemtos miljardus ekonomikas stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai, mēs spējam vienīgi griezt, īsināt, likvidēt un samazināt un uzturēt privātbankas? Ja tā, tad jau drīz vairs nebūs kam tos miljardus tērēt – visi būs noīsināti (lasi – palikuši bez darba, naudas un iespējām sevi šeit atrast). Vai tiešām tā vietā, lai godīgi apliktu ar progresīvo nodokli (it īpaši bagātākos), mēs spējam vienīgi „iesaldēt” pensijas un citus sociālos pabalstus? Un tad vēl sist sev pa plecu, sakot – jā, redz, kādi mēs drosmīgi un gatavi risināt krīzes radītās problēmas. Vai tiešām mums tik vien prāta kā palielināt pievienotās vērtības nodokli (kurš, kā zināms vispirms „iesitīs” tieši pa vidusslāni un mazāk nodrošināto cilvēku kabatām), tā teikt, rīt uz brokastlaiku, kamēr nodokļi no nekustamajiem īpašumiem un dividendēm stājas spēkā tikai pēc gada, diviem vai vēl sazin kādā pārskatāmā nākotnē?Šī gada trešā aktualitāte, nenoliedzami, būs (bet varbūt – jau ir?) milzu aizņēmums, kuru gan viegli paņemt, bet, vai, cik grūti atdot. Pats galvenais jautājums gan šeit ir nevis par summu, tās atdošanas mehānismu un pat ne noteikumiem, kas mums izvirzīti. Pats galvenais jautājums ir cits: kas atbildēs par to, ka cienījamās koalīcijas valdīšanas laikā netika ņemti vērā nekādi ieteikumi no vietējiem un ārvalstu ekspertiem? Netika ņemti vērā padomi, kuru ievērošana, kā zināms, nemaksātu miljardus. Protams, Godmaņa kungs, šobrīd nav īstais brīdis ķīviņiem, jo tagad patiešām ir krīze. Īsta un nebūt ne aiz trejdeviņām jūrām esoša. Tagad tā jāpārvar... Un tomēr – kas atbildēs par to, ka tieši mēs esam šajā krīzē iekrituši tik dziļi, ka pat kaimiņiem igauņiem jānāk palīgā?Jauns gads ir sācies. Un jau tagad var prognozēt – notikumu tajā būs daudz. Kādi tie būs – ar plusa vai mīnusa zīmi – lielā mērā atkarīgs ne tikai no valdības mājā sēdošā „Timura un viņa komandas”, bet arī no mums katra. Kādu izvēli mēs izdarīsim, tā arī dzīvosim. Atliek vien novēlēt – akli neklausīt jauniem „saulvežiem” un plašu kampaņu „varoņiem”, bet skatīties pasaulē abām acīm. Un vērtēt, domāt, izvēlēties.